Paplašinātā meklēšana

àizšķũrêt, 1): auch in Nötk. und Stenden; ‡

2) durch feindseliges Verhalten wegbekommen
Golg.: ve̦de̦kla vīramāti aizšķūrēja nuo mājas.

Avots: EH I, 55

àizšķũrêt, weg-, hinschaffen: pats ar savām kājām vairs nespēj iet, diez kā varēs aizšķūrēt Ramkau.

Avots: ME I, 55

‡ apšķũrêt, ringsum abscheuern, bereinigen Dunika, Kal., Rutzau, Siuxt: a. visas malas, bē̦rnus. Refl. -tiês Dunika, Kal., aufräumen (intr.), alles rein machen.

Avots: EH I, 119

atšķũrêt, ‡ Refl. -tiês, wegschaufeln (intr.): nakti sasnidzis tik daudz sniega, ka nevar beigt a. Rutzau.

Avots: EH I, 174

atšķũrêt, tr., herschaffen herführen, herschaufeln (mit Mühe).

Avots: ME I, 202

[ìešķũrêt, herein -, hineinschaffen, - führen, - schleppen: visus žagarus iešķūrēja mājā PS.]

Avots: ME II, 77

izšķũrêt, tr.,

1) ausscheuern, reinigen:
izšķērē̦ts celiņš Vēr. I, 718;

2) hinausschaufeln, hinausschaffen:
nevarēs ne nuo migas izšķūrēt Alm.

Avots: ME I, 812

nùošķũrêt: auch Dunika; n. pārāk netīru trauku Gramsden.

Avots: EH II, 95

nùošķũrêt, tr., abschaufeln [auch Dond.], wegschaffen [Neu-Wohlfahrt]: puisis nuošķūrēja sniegu un saslaukas nuo sē̦tas LA. [es šuo klaiduoni nuošķūrēju (= nuovedu) līdz pagastnamam Dickeln; absäubern Gramsden.]

Avots: ME II, 867

pašķũrêt; tr., ein wenig scheuern, in Bewegung setzen, wegschaffen: Jē̦kus pēdējā laikā ir tapis tāds biezums, ka knapi tuo var pašķūrēt Alm. [pašķũrēt (pastumt) krāsnī uogles uz sāniem Dunika]. Refl. -tiês, sich langsam bewegen Lapsk.

Avots: ME III, 114

pìešķũrêt Salis,

1) dazu-, hinzuschaffen, -schaufeln;

2) zusammenschaffend anfüllen:
piešķūrēt bedri pilnu ar granti.

Avots: ME III, 301

sašķũrêt: kūlēji, beiguši kult, sašķūrēja vārsmu ar lielu kuoka lāpstu Austriņš Raksti VII, 66.

Avots: EH XVI, 454

I šķũrêt: knauši čupām krita virsūm, - tâ vien bij jāšķūrē nuost Grobin. netielējies, šķūrē (= ēd steidzīgi, lielām kaŗuotēm) tikai iekšā! Dunika. š. (nest, vilkt, vest) žagarus pajumtē Lems., Wolmarshof.

Avots: EH II, 641

I šķũrêt C., Dond., Dunika, Ermes, Salis, Widdrisch, -ẽju, scheuern Neik. n. U.; Gras abstossen U.; schaufeln Wain. (mit ũ); schaufelnd, grabend ebnen Annenburg; wegschaufeln U., Dunika, (mit ù ² ) Golg.; wegschaffen U., Lis., Ramkau, (mit ũ ) Serbigal; (eine grössere Anzahl) fortjagen Bilsteinshof und Brandenburg n. Etn. II, 82: laidaru laukā šķūrēt (den Stall reinigen, d. h. den Mist ausführen) Wain. šķūrēt sniegu nuo jumta zemē Dunika. labību šķūrēt (Getreide führen) C. guovis šķūrēt Etn. II, 82. tas tēviņš paliek par daudz bezkaunīgs, vajadzēs šķūrēt pruom Ramkau. - šķūrējamais dzelzis, ein Eisen, womit man Gras vom Wege abstösst Dond.: ar šķūrējamuo dzelzi mē̦dz nuošķūrēt zâli nuo dārza celiņiem Dond. Nebst estn. kārima "scheuern" aus mnd. schuren "scheuern".

Avots: ME IV, 56

II šķùrêt ² Mar., -ẽju,

1) ziehen (vom Zugwind):
vējš šķūrē caur ustabu Mar. n. RKr. XV, 139;

2) ängstlich durch etwas hindurchsehn
Mar., (auf)lauern Wid.: viņš šķūrēja caur durvīm, caur luogu Mar. n. RKr. XV, 139.

Avots: ME IV, 56

uzšķũrêt, (schaufelnd) hinaufschaffen: uzšķūrēt zemes nuo grāvja dibina uz malu. uzšķūrēt sienu uz kūtsaugšu Salis. Refl. -tiês, (mit Mühe) hinauffahren: braucējs nevarēja uzšķūrēties kalnā Stenden.

Avots: ME IV, 389

bìezums,

1) das Dicke (z. B. in der Suppe):
gan tev māte pabaŗuos ar sivē̦na biezumiem BW. 19951;

2) die Menge, Fülle:
ārā bijis tāds biezums, tik daudz kāzinieku kâ pašā ellē LP. VII, 61. nu lustīgs tē̦vs, māmiņa, nu ies radi biezumā BW. 13237;

3) das Dickicht:
pa meža biezumiem pats nezin kur bij aizmaldījies LP. V, 258;

4) ein Dickkopf, ein langsamer, träger Mensch:
Jē̦kus pēdējā laikā tapis tāds biezums, ka knapi tuo var pašķūrēt Alm.

Kļūdu labojums:
gan tev = gan tev[i]
aiz 1) jāiesprauž (hinter 1) ist einzufügen): Plur. bìezumi,

Avots: ME I, 307