Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķūtēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķūtēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizšķūtēt

àizšķũtêt, ("mit Schiessen, Vorspann" oder irgendwie) hin-, wegbefördern, -schaffen Spr., Wid. u. a.: a. jaunkareivjus uz pilsē̦tu. a. visu kuo pruojām saviem radiem. Refl. -tiês, mühsam hin-, wegfahren: a. līdz stacijai.

Avots: EH I, 55


atšķūtēt

atšķũtêt, tr., herführen: lietas, ļaudis.

Avots: ME I, 202


iešķūtēt

[ìešķũtêt, [Lautb.], tr., einspritzen, injizieren, einprengen: māte iešļacīja pakrūtē morfiju Latv.

Avots: ME II, 77


izšķūtēt

izšķũtêt, tr., hinausfegen, hinausschicken, hinausexpedieren: biedri izšķūtē tuo laimi ārā A. XIV, 16. kalpuone izšķūtē mē̦slus nuo nama. izšķūtē kalpus pie darba Sassm.

Avots: ME I, 812


nošķūtēt

nùošķũtêt: kuo jaunie laiki nuošķūtēja pie malas (beseitigten) Jauns. J. un v. 8.

Avots: EH II, 95


nošķūtēt

nùošķũtêt, mit Postpferden abfahren lassen; abschicken Spr.

Avots: ME II, 867


pāršķūtēt

pā`ršķũtêt, tr., nach Hause führen: bē̦rnus nuo skuolas B. Vēstn.

Avots: ME III, 181


piešķūtēt

pìešķũtêt, herschaffend anfüllen: p. pilnu māju ar mantām, ar viesiem; reichlich anführen: malku visai ziemai.

Avots: ME III, 301


sašķūtēt

sašķũtêt, tr., mit Vorspann od. vieles zusammenführen, -befördern: vai nu visu mežu sašķūtēsi mājā? Schujen.

Avots: ME III, 756


šķūtēt

I šķũtêt, ‡ Refl. -tiês,

1) "likties vest" Nötk.;

2) "?": kur tu šķūtēsies? (zu jem., der langsam geht)
Erlaa, Laud.

Avots: EH II, 641


šķūtēt

I šķũtêt, -ẽju, mit Schiessen, Vorspann befördern L., U., Spr.; Fuhren zu Pferde begleiten Allend., Lems. und Smilt. n. U.: škūtēt tiesas vīrus uz tiesas namu Aps. Pie pag. tiesas 15. sievas tika šķūtē̦tas uz apriņķa pilsē̦tu B. Vēstn. muļķītis šķūtēja, un aizšķūtējis beidzamuo ve̦zumu... LP. VI, 368. vienu vajadzēja šķūtēt pruojām A. v. J. 1897, S. 952.; wegschaffen, hinschaffen: visu pienu tagad šķūtē uz tirgu N. - Peb.

Avots: ME IV, 56


šķūtēt

II šķūtêt: š. (energisch und in grossen Mengen stopfen) tabaku pīpē Bers., Kalz. (mit ù 2 ), Smilt.; š. (mit ũ; stopfen) tabaku makā, vilnu maisā Schujen.

Avots: EH II, 641


šķūtēt

II škūtêt, anhaitend rauchend (die Pfeife) saugen Bers.: vairums šķūtē pašaudzinātuo tabaku MWM. VII, 802; gierig essen, schlingen: putru iekšā šķũtēt Bauske. viņš šķũtē kâ pie bada bijis Siuxt. Identisch mit šķũtêt I?

Avots: ME IV, 56


šķūtēties

šķūtêtiês "?": cepešus te ne˙viens bļuodā nekraus, ja arī tu spē̦tu diezin kâ šķūtēties Alm.

Avots: ME IV, 56

Šķirkļa skaidrojumā (1)

braks

I braks, bre̦ks U., das Wrack, das Untaugliche: braks ir visa gudrība, kas bez Jēzus saduomāta. mēs duomājam visus tuos brakus šķūtēt laukā MWM. X, 304. Der Gen. braka bedeutet untauglich, nichtsnutzig, [minderwertig]: braka lieta vācieša prese Spr. tādiem braka puišiešiem ir actiņu nepagriezu. jauna meita braka bija. [braka (niedrigen Standes) ļaudis Glück Jerem. 26,23; nichtnutzige Leute, Pöbel U. Nebst estn. wrakk aus mnd. wrack

Avots: ME I, 322