Paplašinātā meklēšana

‡ àizšķaidît, zuspritzen, spritzend verdecken: uogas šķaidīdama, viņa man aizšķaidīja visas acis Meiran.

Avots: EH I, 55

apšķaidît, mehrfach bespritzen.

Avots: ME I, 129

atšķaîdît ‡ Refl. -tiês,

1) auftauenr weich werden:
ceļš atšķaidījies;

2) = atvadêtiês Ewers.

Avots: EH I, 173

atšķaîdît, tr., freqn., aufweichen, lösen, verdünnen: smidzināja smalks lietutiņš, atšķaidīdams lauku celiņus A. XVI, 868; atšķaidīts ceļš A. XVII, 293. taukus ar ēteŗa palīdzību atšķaidīt Luopk. III, 19; atšķaidīta sē̦rskābe Konv. ² 60. atšķaidījums, die Aufweichung, die Auflösung, die Lösung: vārāmās sāls atšķaidījums Vēr. II, 42.

Avots: ME I, 201

[ìešķaidît, zerschlagend hineintun: uolas virā Bers., Bauske.]

Avots: ME II, 76

izšķaidît, tr.,

1) auseinandersprengen, zerschmettern, in Stück schlagen:
raganas tas tūlīt izšķaida uz visām pusēm LP. I, 81. riteņi bijuši sapluosīti, gabali izšķaidīti Etn. III, 109. dzīve draudē tuo bez žē̦lastības saberzt un izšķaidīt Baltp.;

2) verschwenden, vergeuden, vertun:
mantu, naudu.

Avots: ME I, 810

nùošķaidît, ‡ Refl. -tiês, = nùošķiêstiês: bē̦rns nuošķaidījies ar uogām Saikava.

Avots: EH II, 94

[nùošķaidît, bestreuen, besprengen: n. pagalmu ar salmiem; n. siênu ar asinīm.]

Avots: ME II, 865

[pašķaidît, ein wenig verdünnen: putru; ein wenig zerquetschen: tupeņus, dzērvenes; ein wenig vergeuden: naudu.]

Avots: ME III, 112

pìešķaidīt, bespritzen, vollspritzen, besudeln Spr. Refl. -tiês, sich bespritzen, besudeln.

Avots: ME III, 300

pìešķaidît Spr., = pieskaldīt.

Avots: ME III, 300

šķaîdît: "vergenden" ME. IV, 21 zu verbessern in "vergeuden".

Avots: EH II, 628

šķaîdît Wolm., Drosth., Saikava, Lubn., Bers., Golg., (mit aî ² ) Bershof, Dunika, Dond., Salis, Selg., Widdrisch, Iw., šķàidît ² Kl., -u, -ĩju, freqn. zu šķiêst,

1) zerdrücken, dass es aufspritzt: zerstreuen:
iet laiviņa putuodama, baltus viļņus šķaidīdama BW. 30943. tas dzirkstes apkārt šķaida MWM. VIII, 85. ve̦lni drāž virsā, a jis škaida vien..., - par laiku juos piekraujas liela skaudze Pas. V, 297 (aus Welonen);

2) vergenden, vertun.
Refl. -tiês,

1) intensiv šķaidīt 1; (auseinandergehend) aufspritzen
(intr.): elle šķaidās savām liesmām MWM. VII, 349. gāzt, ka viss šķaidās Rainis Uguns un nakts 42;

2) vomieren
Wessen;

3) mit Geld, Reichtum um sich werfen
(fig.): kur tāds pliksānis tâ uz reizes var ar naudu šķaidīties? Duomas III, 20. apraktuo naudu ve̦lns glabājuot, tādēļ tam e̦suot tik daudz kuo šķaidīties Etn. I, 116. Für skaidît mit dem šķ- von šķiêst.

Avots: ME IV, 21

uzšķaidît, (zerdrückend auf etw.) aufspritzen (tr.): uzšķaidīt kam dubļus uz drēbēm. Refl. -tiês, (auseinandergehend auf etw.) aufspritzen (intr.): dubļi uzšķaidījās garām gājējiem.

Avots: ME IV, 388

‡ bagāteris Golg., (mit à ² ) Saikava, bagaters BW. 20778, = bagâtnieks; bagaters Gr.- Sessau "ein unabhängiger Mann": esi gan b., ka tâ vari šķaidīties ar naudu! Saikava.

Avots: EH I, 198

draišķît, = šķaidīt (verschwenden, vergeuden). [Refl. -tiês Fest., = draiskâties.]

Avots: ME I, 489

pliksānis,

1) ein Habenichts:
kur tāds pliksānis tâ uz reizes var ar naudu šķaidīties? Duomas III, 20;

2) der Wolf
LP. I, 166; IV, 163.

Avots: ME III, 344

saber̂zt, saber̂zêt, tr., zerreiben, zerschlagen U.: viņš tevi smalkās druskas saberzīs Etn. III, 14. es tevi pīšļuos būtu saberzis LP. VII, 175. ragana sabe̦rzusi čūsku putekšļuos VII, 672. barība, kuŗu tās (= skudras) iepriekš saberž žuokļuos A. XX, 365. dzīve draudē tuo bez žē̦lastības saberzt un izšķaidīt MWM. X, 71. miesa kâ sabe̦rzta un sadauzīta A. XXI, 2. kaulus saberzēt, windelweich schlagen U. Refl. -tiês, sich zerreiben.

Avots: ME III, 592

sapluôsît, sapluôsnît Warkl., tr., freqn. zu saplêst, zerreissen; zerfleischen: sapluosīt gabalu gabaluos Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 37. mētelītis sapluosīts BW. 2737, 2. sapluosīti papīra gabaliņi A: XX, 166. (grāmatiņu) izlasīju, sapluosīju BW. 13276. nezvē̦rs sapluosījis cilvē̦kus LP. VII, 1329. vanags sapluosa... putnus LP. V, 184. vāģu riteņi bijuši sapluosīti, gabali izšķaidīti Etn. III, 109. asi nagi tuo sapluosa un izkārpa Stari III, 222. (fig.) tava pazušana man sapluosīja sirdi Rainis. dzejnieka sapluosītuo dvēseli Vēr. I, 965. Refl. -tiês, sich beim Toben, beim Sichbalgen zuvieltun: bē̦rns sapluosījies Salis.

Avots: ME II, 704, 705

sašķaidinât, s. sašķaidit 2. sašķaidît, tr.,

1) zerdrücken
Spr., zerschmettern, zermalmen: sašķaidīt puisi miltuos LP. III, 12. zalkša galva sašķaidīta Zalktis I, 22. dzelžu pirkstus, kuŗi ziedus sašķaidīja Stari II, 32. sašķaidītām drupām Vēr. II, 18. sašķaidīju uogu ar mēli Kleinb. st. 45. sašķaidīja uolas Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 40;

2) auch sašķaidinât, (in einet Flüssigkeit) auflösen: recekli jeb želatīnu... sašķaidina MWM. VI, 159.

Avots: ME III, 754

‡ sme̦lknas Laidsen, = smalkumi: sašķaidītuo pagaļu s.

Avots: EH II, 535

žurnica "atšķaidīta mērce" Kurmene.

Avots: ME IV, 834