Paplašinātā meklēšana

pašķestiês, ein wenig zanken, keifen: tâ+pat pašķesties ar Grietu jau gan reizēm pašķetās ir viņš Vēr. II, 192.

Avots: ME III, 113

šķest, šķe̦tu, šķetu, schelten Dond.; schreien, lärmen Wid.: glāb, kad ienaidnieks šķe̦t! GL. lai mani virsū zveļas, šķe̦t un pretī ceļas bailes, bē̦das, nāv[e] aus einem alten Gesangbuch. lai... nikna pasaul[e] šķe̦t ebenda. vē̦tra šķe̦t Plūd. Rakstn. I, 73. debeši... vē̦tru šķe̦t Klaust. 101. skaļā, šķe̦tuošā balsī runāt B. Vēstn. Refl. šķestiês Schlehk, prs. šķe̦tuôs (Bauske, Dond.) od. šķešûs (Bers., Bornsmünde),

1) schelten
(intr.) Wandsen: sievas šķe̦tas pa(r) niekiem Dond. n. FBR. VI, 67. "ak tu viena muļķe!"aukle šķetās B. Vēstn. sirds bīstas, šķe̦tas Diez; viel widersprechen MSil.;

2) wüten, rasen
Nigr.; sich befeinden Bornsmünde. Etwa zu d. schattern, schettern "schreien, klirren"?

Avots: ME IV, 28, 29

šķe̦sta: eine dünne Stange Laud.; "jumti" ME. IV, 29 im Zitat aus Druva II, 164 zu streichen! Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phil. I, 58 f.

Avots: EH II, 631

šķe̦sta Arrasch, Bers., eine dünne Stange Lenzenhof, Kl.; eine Angelrute Erlaa, Kalz.; eine Strohdachrute Bauske (šķestiņa), Erlaa, Kalz.: paduod šķestiņas, ka varu piesiet salmus, ka vējš nenuosviež Selb. nepaliekuot mežā vairs ne šķe̦stas, ne gubu kuoku kuo nuocirst Druva I,1340. jumti nuopalsušām, kailām šķe̦stām II, 164. paņēmis krietnu šķe̦stu pie naga Etn. II, 88. nuo gaŗas šķestiņas IV, 163. Nebst šķeste(re), šķe̦stra (nach Zubatý AfslPh. XVI, 414 f. und Būga KSn. I, 289) zu šķeteri, r. щети́на "Borste" u. a.? Oder zu šķe̦dē̦(r)ns?

Avots: ME IV, 29

šķe̦staines: "sativa" ME. IV, 29 durch "sativa" zu ersetzen!

Avots: EH II, 631

šķe̦staines, Saathafer (avena sativa L.) RKr. II, 67.

Avots: ME IV, 29

šķeste: vgl. li. kesčià od. kẽstė Jušk. "жердь носилок".

Avots: EH II, 631

šķeste Lubn., Saikava, eine (lange Wolmarshof) Rute U.; eine Hirtenrute (mit schlanken Zweigen) Salisb.; eine Strohdachrute U., Bers., Lis., Lub., eine dünne Stange U.: vīrs... nuolauž kramuos labu šķesti, ar kuo sievu miekšēt Pas. III, 43.

Avots: ME IV, 29

šķesterains "bunt, gestreift (von Geweben)" N. - Peb.; ebenda angeblich auch als Attribut von lini (Flachs) in der Bed. "šķiedrains".

Avots: ME IV, 29

šķesteres, Stangen, die zum Herstellen des Strusenbodens dienen Bielenstein Holzb. 631.

Avots: ME IV, 29

šķesteris: auch Allendorf, AP., C., Fehteln, Heidenfeld, Lemb., Lems., Ruj., Schujen.

Avots: EH II, 631

šķesteris U., Arrasch, Bers., Ermes, Kl., Lis., Lubn., Saikava, Schujen, Warkl., Wolmarshof, = ķesteris, der Küster: ceremonijas... izdara mācītājs vai šķesteris Etn. IV, 173.

Avots: ME IV, 29

šķe̦stra: eine lange Rute Fehteln, Lemb.; sviedu šķe̦stru (oder zum nom. šķe̦strs?) vanagam BW. 14203, 3 var.

Avots: EH II, 631

šķe̦stra U., Arrasch, šķe̦strs, šķestris, Plur. šķestri Oberl. n. U., = šķe̦sta, eine dünne Stange U., eine Rute U., eine Angelrute Rundel, Strohdachrute U.: dabūju nuo muižas... 300 kāršu, 500 šķe̦stru Dz. V. uz katras nuollktas salmu ailes uzliek šķe̦stru (tievu kārtiņu) Konv. ¹ 763. kāds šķestris bij ķēris pa galvu Pasaules lāp. 129. gaŗš kâ šķe̦strs.

Avots: ME IV, 29

šķestrains: "nevienāds, raibs, ar sare̦dzamām šķiedrām" Nötk.

Avots: EH II, 631

šķestrains N. - Peb., = šķesterains.

Avots: ME IV, 29

I šķe̦strs, s. šķe̦stra.

Avots: ME IV, 29

II šķe̦strs: "taisns, nesazaruojies" AP.; "re̦ts" PV.; "re̦ts; ar nedaudziem zariem" Nötk.: šim kuokam šķe̦stri zari AP., PV. vecim šķe̦stri mati PV. š. ("ar maz zariem") kuoks Nötk. š. mežs ebenda.

Avots: EH II, 631

II šķe̦strs, straff (von Haaren) Peb. n. U. Nach Zubatý AfslPh. XVI, 414 f. zu šķe̦sta.

Avots: ME IV, 29

III šķe̦strs, übermütig Bauske: šķe̦stra meita.

Avots: ME IV, 29

šķests, -s, eine lange, dünne Stange Saikava, Warkl.; šķestiņš, eine dünne Stange, die beim Herstellen eines Strohdachs benutzt wird Gr. - Buschhof, Kreuzb. Zu šķe̦sta.

Avots: ME IV, 29

I šķe̦sts Etn. "krietns (?)".

Avots: ME IV, 29

II šķe̦sts: ein Knüppel, eine Rute Kürbis, Salis; jumts caurumains, ... sānuos rē̦guojās šķe̦stu (od. zu šķe̦sta?) ribas A. Upītis Pirmā nakts 185. (nuo jumta) šķe̦stus pa ruoku galam svieda zemē Laikmetu griežos I, 29.

Avots: EH II, 631

II šķe̦sts "ein abgespaltenes Brettstück mit spitzem Ende" Sonnaxt; eine dünne, lange Stange Bewershof, Odsen, ein Knüppel, eine Rute Ruj.

Avots: ME IV, 29

‡ ìečudît, hineinstossen, -stecken Lemb., Meselau, Smilten, Trik.: šī nu ātri šķesteri iečudī[ju]si šķirstā Pas. XII, 115 (aus Serbigal). ie. adatu pirkstā, diegu adatā Smilten.

Avots: EH I, 507

ķesteris, auch šķesteris, der Küster. [Nebst estn. köster aus mnd. koster.]

Avots: ME II, 371

‡ nùoalinât, sich verirren machen (perfektiv): šķesteris ... mācītāju alinājis, ... kāmē̦[r] pēdīgi pa˙visam nuoalinājis Pas. XII, 471 (aus Neu-Bilskenshof).

Avots: EH II, 30

pankšķins, (pankšins Warkl.], ein Flschergerät, zvejas rīks, sastāv nuo gaŗas šķestiņas, ap 2 pē̦das gaŗas piesaukas (nuo diegiem sagrieztas šņuores) un galā piesieta āķa; pie piesaukas piesien nelielu akmeni un par nakti ielaiž ūdenī Kokn. n. Etn. IV, 162.

Avots: ME III, 78

saturêt,

2): es tev piezvērēju, ka ..., i[r] vārdu munu saturēšu Pas. V, 149 (aus Welonen). Refl. -tiês:

"3) = saēsties"

(ME. III, 768) zu ersetzen durch "4) = saêstiês"; šķesteŗam ... negribējies ēst, juo viņš jau ... dūšīgi saturējies Pas. XII, 471. izvārīja mums vērša zupu. saturējušies, laižam tāļāk ... Austriņš Raksti V, 59.

Avots: EH XVI, 458

skastiņš "jumta kārtiņa, ar kuo salmus pieve̦lk pie lielajām kārtīm" Nerft. Anscheinend zu šķeste.

Avots: ME III, 874

šķesne Celm., = šķeste.

Avots: ME IV, 28

šķe̦tâtiês, -ãjuôs, toben, lärmen U.; vexieren Depkin n. U. zu šķest.

Avots: ME IV, 29

šķetere Karls.,

1) drall gesponnenes Garn
Lubn.; verwühltes, verknotetes Garn Ermes (in Bauske: šķeteris); eine in die Runde gewickelte Garndocke Freiziņ; auf die Garnwinde aufgewikkeltes Garn Lubn., Pilda, Wolmarshof: senāk kārtniecēm bijis vienā nedēļā jāsavērpj viena mārciņa smalku linu dziju un jāsatin šķeterēs Etn. III, 89;

2) ein leichtfertiges Frauenzimmer
Gr. - Buschh., Selb.: kuo šī kâ šķetere te dauzās visu dienu! Selb.; (comm.) ein Leichtsinniger, der nicht bei vollem Verstand ist: iet kâ šķetere Gr. - Buschh.;

3) eine Zänkerin
Mag. IV, 2, 142, Lärm-, Händelmacherin U., Bauske (hier gen. comm.), Lubn., Saikava (hier dazu auch ein Maskulinum šķeteris): ja būs laba māsīciņa, duošu savu vainadziņu; ja būs kāda šķeterīte, likšu pūra dibenī BW. 24569;

4) Beiname der Wildente im
VL.: rauduvīte šķeterīte dūņas jauca e̦zarā BW. 7524. In der Bed. I zu šķetêt I; in den Bedd. 3 - 4 (und wohl auch 2) wohl zu šķest.

Avots: ME IV, 29, 30

II šķetêt, heulen (vom Winde) Hug. n. Mag. IV, 2, 142: sniega puteņi šķetēja R. Kam. 79; zankend schimpfen (prs. šķe̦tu) Stenden. Refl. -tiês, sich ärgern, zürnen; toben, rasen, wüten Nigr., zankend schimpfen Golg., Stenden: tas sāka šķetēties un dusmuoties uz sevi De̦glavs Rīga II, 1, 101. velti dusmuoties un šketēties Lauks. kal. 1893. tev ar tīk par katru nieciņu šketēties! neļauj bē̦rnam šķetēties Nigr. kuo tu te šķetējies kâ ve̦lna mātīte! kad nevari ar cilvē̦kiem sadzīvuot, skrej mežā! ebenda. bē̦rnam sasitās bļuodiņa, par kuo saimniece šķetējās visu dienu Stenden. Subst. šķe̦tê̦tājs, wer zu zanken und schimpfen liebt Stenden: viņš jau ir tāds nīgrs šķe̦tē̦tājs. Zu šķest.

Avots: ME IV, 30, 31