Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķetēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķetēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

atšķetēties

atšķetêtiês, gleichbed. mit atšķetinâtiês 2: vēl šuodien es tur dzīvuotu, nebūtu viņš atšķetējies Jauns. Balt. gr. I, 98.

Avots: ME I, 201

nošķetēties

‡ nuošķetêtiês Stenden, eine Zeitlang Unzufriedenheit äussern: ve̦cais kādu laiku vēl nošķetējās, tad aprima.

Avots: EH II, 95

šķetēt

I šķetêt, -u, -êju,

1) sich zusammendrehen (beim Zwirnen):
dzija labi šķe̦t Bauske;

2) "atdalīties" Arrasch, Lubn.;

3) = šķetinât 1 Raiskum. Zu vergleichen etwa mit ksl. kotьсь (wenn mit o aus ide. o) "Nest", serb. kötarica "geflochtener Korb" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 588 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 338)??

Avots: ME IV, 30

šķetēt

II šķetêt: "vom Winde" ME. IV, 30 zu verbessern in "von den Wellen"; laut sprechen (namentlich schimpfend) Pussen; puisis šķe̦t uz saimnieci, ka ne˙cik neduoduot ēst Stenden. lamājās un šķetēja gauži par Ādamu Pas. XI, 407. Refl. -tiês: kuo tu šķeties uz mani? Stenden. kuo nu mums vairs līdz visa šķetēšanās un pretuošanās, un visa kaislība un naidība ... Dünsb. Trīs romant. gadīj. 50.

Avots: EH II, 632

šķetēt

II šķetêt, heulen (vom Winde) Hug. n. Mag. IV, 2, 142: sniega puteņi šķetēja R. Kam. 79; zankend schimpfen (prs. šķe̦tu) Stenden. Refl. -tiês, sich ärgern, zürnen; toben, rasen, wüten Nigr., zankend schimpfen Golg., Stenden: tas sāka šķetēties un dusmuoties uz sevi De̦glavs Rīga II, 1, 101. velti dusmuoties un šketēties Lauks. kal. 1893. tev ar tīk par katru nieciņu šketēties! neļauj bē̦rnam šķetēties Nigr. kuo tu te šķetējies kâ ve̦lna mātīte! kad nevari ar cilvē̦kiem sadzīvuot, skrej mežā! ebenda. bē̦rnam sasitās bļuodiņa, par kuo saimniece šķetējās visu dienu Stenden. Subst. šķe̦tê̦tājs, wer zu zanken und schimpfen liebt Stenden: viņš jau ir tāds nīgrs šķe̦tē̦tājs. Zu šķest.

Avots: ME IV, 30, 31

šķetēties

šķetêtiês: sich herumtreiben (prs. šķetējuos) Nerft.

Avots: EH II, 632

šķetēties

šķetêtiês "auf- und niedersteigen; sich herumtreiben" Gulben; "(irgendwohin) gehen, kriechen" Ekengraf: saticies ar uotras sē̦tas ganu zē̦nu, pa dienasvidu abi šķetējās pa staļļa un klēts augšu Gulben. Etwa zu li. skasti (wenn mit a aus ide. o) "springen, hüpfen", skatinti (Miežinis) "treiben"??

Avots: ME IV, 31