Paplašinātā meklēšana

atšķirîgs,

1) abgesondert, eigentümlich, eigenartig:
te daudz kas atšķirīgs, daudz kas tautisks B. Vēstn.;

2) einer, dem die Arbeit von statten geht, gewandt, geschickt:
kad tu esi atšķirīgs un pateci un padari visu, kā vajaga, tad ikkatrs būs ar tevi ar mieru Lautb.

Avots: ME I, 202

izšķirîgs, ‡

3) verständig
N.-Autz n. BielU.

Avots: EH I, 485

izšķirîgs, izšķīrîgs,

1) erfolgreich:
izšķīrīgs man darbiņš BW. 17317;

2) unterscheidbar, unterschiedlich:
savā starpā izšķirīgas skaņas Antrop. II, 110, [Nigr.].

Kļūdu labojums:
man = mans

Avots: ME I, 811

‡ neatšķirīgs (unter neriedīgs ‡

2) "?".

Avots: EH II, 9

ne-izšķirîgs, unentschieden, hinderlich: pats neizšķirīgākais krē̦slas brīdis Kaudz. M.

Avots: ME II, 716

‡ nepašķirîgs, nicht erfolgreich, ungeschickt: n. darba darītājs.

Avots: EH II, 17

nešķirîgs,

1) unförderlich, nicht von statten gehend:
ce̦lmu laušana grūts, nešķirīgs darbs LP. III, 48;

2) untrennbar:
nešķirīga draudzība Aps.

Avots: ME II, 735

pašķirîgs: p. ("kam viss kas pašķiŗas") cilvē̦ks MSiI.

Avots: EH XIII, 179

pašķirîgs, förderlich, erfolgreich: lai man pašķirīgāks būtu ceļš Lautb.

Avots: ME III, 113

‡ pirmšķirīgs, erstklassig: pirmškirīgā izejviela Jaun. Ziņas 1938 № 208.

Avots: EH XIII, 238

šķirîgs,

1): šķirīga galva "offener Kopf"
Diet; ‡

2) uneinig:
ja ... sātans savā starpā ir š. Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 65).

Avots: EH II, 637

šķirîgs U., sich fördernd, förderlich, erfotgreich, geschickt: šķirīgs darbs Bers., Golg., Gr. - Buschh., Lubn. Ādams suoļuoja šķirīgiem suoļiem Janš. Dzimtene V, 10. darbs tam šķirīgi secās Odiseja V, 87. audu tik šķirīgi, ka ve̦cā māte... nevarēja gūt saivēšanu Janš. Bandavā II, 190. Jānis ir šķirīgs cilvēks: kur viņš stāj klāt, tur darbs uz reizu nuole̦cas Nigr. tā bija sparīga, šķirīga sieviete Lautb. Luomi 48. šķirīga valuoda, geläufige Rede Mag. IV, 2, 143, U.; auseinancier gesetzt, nicht dicht bebaut St.

Avots: ME IV, 44

neriedīgs, ‡

2) "nekārtīgs, neatšķirīgs darbuos" Gramsden.

Avots: EH II, 18

I skrajš, eifrig, flink: tu esi skrajs un atšķirīgs Lautb. Austr. kal. 1893, S. 58. skraji eimu, skraji te̦ku, skraji pādi lecināju BW. 1538, 2. Zu skrìet.

Avots: ME II, 885