skrajš

I skrajš, eifrig, flink: tu esi skrajs un atšķirīgs Lautb. Austr. kal. 1893, S. 58. skraji eimu, skraji te̦ku, skraji pādi lecināju BW. 1538, 2. Zu skrìet.

Avots: ME II, 885



skrajš

II skrajš Dond., Selg., Wandsen, Stend., Saikava, Gr.-Buschhof, Kreuzb., Wid., Degunen, undicht (vom Walde; auch vom Getreide, Haar, Gewebe Degunen): caur tuo skraju priežu mežu BW. 18718; 31014, 1 var. mežs stipri skrajš Janš. Dzimtene IV, 44. šai mežā skraji kuoki Dond. mati iznīkuši - tik skraji, it kâ izstādīti A. XI, 152. mākuoņi skrajie vai biezie Dünsb. skrajās lupatās nuoslēpās saules stari Teodors. skraji nuosē̦ta labība Bers. skraji sē̦ts, undicht gesäet; skraja liesma, eine weit ausgebreitete Flamme Mag. IV, 2, 164. skrajs mežs "līdze̦ns, izcirsts mežs" Warkl. - Subst. skrajums, eine undicht mit Bäumen bewachsene Gegend Wandsen. Anscheinend zu li. skrìjos "der von Bast gefertigte Rand oder die Einfassung eines Siebes" und la. screa "Auswurf" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 584); vgl. auch Persson Beitr. 725.

Avots: ME II, 885, 886


skrajš

II skrajš: s. mežs Behnen, Erwalen, Laidsen, Lipsthusen, Postenden, Spahren, Talsen, Warkl. skraja vieta (kur re̦ti kuoki) Warkl. debess paliek skraja ebenda. skrajā vārpā Latv, konv. vārdn. s. v. gladiola, tikai kādās skrajās būdiņās ... uguntiņš paspīdeja Hugenberger Kapeiķu grāmatiņas No 2, S. 21. Subst. skrajums: auch Lipsthusen, Postenden, Tals.; aiziesim uz tuo skrajumu! Stenden. viņš ieraudzīja skrajumu Birznieks-Upītis No rīta 39.

Avots: EH II, 506