Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šļūtēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šļūtēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
aizšļūtēt
nošļūtēt
[nùošļūtêt,
1) "die Füsse am Boden schleppend hingehen"
Grünwald; (eine Weile) mit dem Schlitten fahren: vēl dažas dienas varēs ar ragavām nuošļūtēt N.-Peb. tas nuošļũtēja gan man garām Salgaln;
2) tragend (Kleider) beschmutzen:
tâ nuošļũtējis drēbes, ka kauns skatīties Jürg.;
3) streichend od. fahrend glätten
Kursiten, Autz, Grünh.: ziemā ceļš ar ve̦zumiem nuošļūtē̦ts spīdīgi gluds Lennew., Nötk.; ceļi tâ nuošļũtē̦ti, ka plika zeme Naud.;
4) "nuobrist (pļavu, labību)" Vank., Vīt.]
Avots: ME II, 869
1) "die Füsse am Boden schleppend hingehen"
Grünwald; (eine Weile) mit dem Schlitten fahren: vēl dažas dienas varēs ar ragavām nuošļūtēt N.-Peb. tas nuošļũtēja gan man garām Salgaln;
2) tragend (Kleider) beschmutzen:
tâ nuošļũtējis drēbes, ka kauns skatīties Jürg.;
3) streichend od. fahrend glätten
Kursiten, Autz, Grünh.: ziemā ceļš ar ve̦zumiem nuošļūtē̦ts spīdīgi gluds Lennew., Nötk.; ceļi tâ nuošļũtē̦ti, ka plika zeme Naud.;
4) "nuobrist (pļavu, labību)" Vank., Vīt.]
Avots: ME II, 869
pašļūtēt
pašļũtêt, tr., ein wenig längs der Erde ziehen, schleppen [nach Verben des Könnens]: slimnieks nevar ne kājas pa grīdu pašļūlēt Ahs.
Avots: ME III, 115
Avots: ME III, 115
sašļūtēt
sašļũtêt "gleitend zusammenziehen" MSiI., Schrunden, Schnickern: apsē̦ta lauka stūruos rulii pēkšņi sagrìežuot sašļūtēt (savilkt čupā) zemi Pe̦nkule.
Avots: ME III, 758
Avots: ME III, 758
šļūtēt
I šļũtêt Jürg., -ẽju, = slũtêt, längs der Erde ziehen, schleppen U.; die Füsse schleppend gehn Grünwald; gleiten, rutschen: viņš šļūtē kājas gar zemi A. v. J. 1892, S. 69. ja kalējs ragavu dzelzi sliecei uz iekšpusi piesit, tad ragavas šļūtē Stelp. uz vienas gūžas, šļūtēt jeb rāpuot Austr.; mit einer šļũte IV (Erde) wegschaffen (mit ũ) Frauenb., tragend (Jürg.) oder fahrend (Bauske) schleppen, wohin schaffen: šļũtēja visu dienu ūdeni; auf Unterlagen (etwas Schweres) vorwärts schieben Lennew. Refl. -tiês,
1) schleppen
(intr.), rutschen: zābaki neveikli šļūtējas pa grīdu Druva I, 1115. tas smagi šļūtē̦tuos uz priekšu CTR. XIV, 22;
2) = šļūterēties Segew. (mit ũ).
Avots: ME IV, 80
1) schleppen
(intr.), rutschen: zābaki neveikli šļūtējas pa grīdu Druva I, 1115. tas smagi šļūtē̦tuos uz priekšu CTR. XIV, 22;
2) = šļūterēties Segew. (mit ũ).
Avots: ME IV, 80