Paplašinātā meklēšana

nuošļaubans: viņa pataisa savu klēpi tik nuošļaubanu, ka man jāšļūc lejā Jauns. B. gr. ³ II, 231.

Avots: EH II, 96

nuošļaubans, schräge, abfallend: nuošļaubans kalns Sessw.

Avots: ME II, 868

šļaubans,

1): auch Sonnaxt (mit àu ² ); zirgam var būt šļaubana mugura Meselau.

Avots: EH II, 644

šļaubans,

1) šļaubans Wessen, šļàubans ² Sessw., šļàubins ² Kl., Saikava, = šļaubs, schräge; šļàubans ² Druw., abschüssig: šis kalns ir šļaubans Druw. viņam ir šļaubans de̦guns Druw.;

2) = slide̦ns Saikava: šļàubans ² ceļš. Vgl. šļaubs.

Avots: ME IV, 64

‡ nuošļaube̦ns Heidenfeld, Lubn., Saikava, = nuošļaubans: n. kalns.

Avots: EH II, 96

‡ nuôšļaũps ² Gramsden, = nuošļaubans: nuošļaupa vieta.

Avots: EH II, 96

šļaubins, s. šļaubans.

Avots: ME IV, 64

šļaubs,

1) šļàubs ² Gr. - Buschh., Erlaa, Fehsen, Grawendahl, Warkl., šļaubs Golg., Katzd., Wessen, šlaubs U., schräg; abschüssig;
(in Laud.) steil (mit àu ² ): šļaubs baļķa gals Gr. - Buschh. šļaubs (an einem Ende zugespitzt) kuociņš Fehsen. jumts ir stipri šļaubs, tâ ka par nuokrišanu nav daudz kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 11. šļauba kaudze Katzd. (fig.) kāds neguods..., kad sieviete nuokļūst uz šļaũba ceļa Janš. Bandavā II, 245;

2) (fig.) leicht, nachsichtig:
tā (māte) tuo lietu var˙būt pārlaidīs šļaubāk. nuo papa dabūsi sukas;

3) = sājš, pliekans: šļauba dūša, kad gribas kā sāļa Fehsen, Geistershof;

4) als Subst., ein (an beiden Enden) schräg abgehauener Giebelbalken
(mit àu ² ) Warkl.; šļaubi "griesti uz āru ārpus sienas" Erlaa. - Subst. šļaubums Bers., (mit àu ² ) Kr., Lubn., Sessw., der Fall, die Senkung, Schrägheit, Neigung Erlaa n. U.; die Böschung V. Nebst slaubeniski und li. slubnas "schwach, matt" wohl zur Wurzel sleub(h) "schlaff herabhangen(d)" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 710; šļaubans 2 dagegen gehört anscheinend zar Wurzel sleub- "gleiten" (in ae. slúpan "gleiten", got. sliupan "schleichen" u. a.) bei Walde 1. c. 710 f.

Avots: ME IV, 64, 65

žļaûbans AP., = šļaubans 1: žļaubans ceļš AP.

Avots: ME IV, 816