šļaubans,

1) šļaubans Wessen, šļàubans ² Sessw., šļàubins ² Kl., Saikava, = šļaubs, schräge; šļàubans ² Druw., abschüssig: šis kalns ir šļaubans Druw. viņam ir šļaubans de̦guns Druw.;

2) = slide̦ns Saikava: šļàubans ² ceļš. Vgl. šļaubs.

Avots: ME IV, 64

šļaubans,

1): auch Sonnaxt (mit àu ² ); zirgam var būt šļaubana mugura Meselau.

Avots: EH II, 644