Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šņūkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šņūkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

atšņūkt

‡ atšņùkt 2 de̦gunu Warkh., die Nase ausschneuzen: iesnu deļ nevar a. d.

Avots: EH I, 174

izšņūkt

izšņūkt, tr., schneuzen: de̦gunu. Refl. - tiês, sich ausschneuzen: vecene turpināja, lakata stūrī izšņūkusēs Vēr. II, 656.

Avots: ME I, 813

nošņūkt

nùošņūkt, tr., schneuzen (perfektiv): de̦gunu Purap., [Janš. Čāp. 3.] Refl. -tiês, sich schneuzen Duomas II, 133.

Avots: ME II, 870

pašņūkt

[pašņūkt,

1) = šņūkt nach Ausdrücken des Könnens: nevar vairs (caur de̦gunu) pašņūkt Salis, Bers.;

2) ein wenig šņūkt: p. tabaku.]

Avots: ME III, 116

sašņūkt

sašņūkt Sauken, Nerft.

1) Spr., viel schnupfen
Bers.: sašņûkt 2 tabakas MSil., (mit ũ ) Koddiack. Ähnlich auch reflexiv: sašņûkties 2 tabakas MSil.;

2) = sašņàukt (mit û 2 ) Dunika, Preekuln.

Avots: ME III, 759

šņūkt

šņùkt: "šņaukt (de̦gunu)" Kalz., Lubn., Nerft, Sonnaxt, Warkl., Weissensee (mit ù 2 ); šņūcīsim ... tabaciņu BW. 1641 var. (aus Treiden). ‡ Refl. -tiês Seyershof "de̦gunu šņaukt": man jāšņûcas 2 katru minuoti. ‡ Subst. šņùcējs "kas šņūc": tabaciņu šņūcējiņš BW. 1641 var.

Avots: EH II, 654

šņūkt

šņùkt C., šņùkt 2 Bers., Kl.,(mit û 2 ) Bl., Dunika, Karls., Katzd., N.-Bartau, Nigr., Ruj., Salis, Stenden, Wandsen, -cu, den Nasenschleim in sich ziehn St., schnauben U., Dunika; (Tabak) schnupfen U., Wessen: šņūca de̦gunu vienā šņūkšanā Jauns. III, 84, ni˙kad nešņūc de̦guna! Pas. IV, 149 (aus Atašiene). tas šņūc un kraukājas mutautiņā Purap. Kkt. 89. es šķitu māsiņu raudam, šņūcam BW. 24763. nebūtu dzīvs vairs dvašu šņūcis Lapsa-Kūm. 110. nuo ragiem pate šņūču BW. 34777 VBt. Zu šņàukt; urspr. wohl prs. *šņucu, prt. šņùcu.

Avots: ME IV, 99

Šķirkļa skaidrojumā (4)

šņaukt

I šņàukt (li. šniaũkti KZ. LII, 293 "schnupfen" Leskien Abl. 312), -cu, schnauben, schneuzen U.: de̦gunu. šņaucams tabaks, Schnupftaback U.: jāiesvaida ar salda sviesta un šņaucama tabaka maisījumu Etn. II, 10. Zu šņūkt, šņukurs u. a.

Avots: ME IV, 93

šņīpīte

šņĩpīte, eine Prise: ieduod man šņīpīti tabākas iešņūkt! Livl. n. RKr. XVII, 56.

Avots: ME IV, 96

šnūkt

šnûkt 2 Ruj., Stenden, Wandsen, šnùkt 2 Selsau, N.-Schwanb., = šņūkt, schneuzen Manz. Lettus: de̦gunu šnūkt, die Nase putzen Manz. Lettus.

Avots: ME IV, 90

šņurkāt

šņurkât, -ãju,

1) schnauben
Fest.; durch die Nase ziehn Dond., Smilten, (mit ur̃ ) Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest., Ramelshof, (mit ur̃ ) Wolmarshof, (mit ur̂ 2 ) Schibbenhof: kamdēļ tâ jāšņurkā? vai nevari de̦gunu nuošņūkt? Dond. kuo nu šņurkā, nuoslauki asaras! Ramelshof;

2) hörbar schnüffeln: suns šņùrkā 2 pē̦das Bers., Grawendahl. Refl. -tiês,

1) den Nasenschleim in sich ziehn
(mit ur̃ ) Ahs., Dunika, Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest.: kuo tu šņurkājies, izšņauc de̦gunu! Ahs. n. RKr. XVII, 57;

2) nicht recht essen wollen; mäkeln, tade1n, über etwas unwillig sein
(mit ùr 2 ) Aps.: cūkas šņurkājas ap ēdienu Aps. kalps sāka šņurkāties par ēdienu ders.

Avots: ME IV, 98, 99