Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šņauka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šņauka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

šņauka

šņaũka,

2): ein Wählerischer, Unzufriedener
Nötk.; wer schnüffelnd umher geht Bers., Kalz.

Avots: EH II, 651

šņauka

šņaũka AP., Bauske, Drosth., Jürg., Wolmarshof, (mit àu 2) Schwanb., Selsau,

1) wer oft und laut zu schneuzen pflegt
(mit aũ) Grünw., (mit àu 2) Bers., Kaltenbrunn, Warkl.;

2) comm., einer, der das Essen mäkelt
AP. n. U., ein Wählerischer überhaupt Bers., Stelp., (mit aũ) Drosth., Smilt., (mit àu 2) Druw., Plm., eine eingebildete (unzufriedene N.-Peh.) Person Jürg. u. a.: me̦lnā guovs ir tāda šņauka, negrib siena ēst, šņaukā vien Druw. šī meita tāda šņauka vien ir, viņa neapprecēsies Bers. u. a. kuo tu, šņauka, šņaukājies gar manam māsiņām? BW. 15152; wer alles wissen will (mit àu 2) Fehgen, Fehsen, Selsau, Stomersee;

3) auch šņaũku te̦bẽ̦ka PS., Schnupftaback
(mit àu 2) Plm.;

4) ein geringes Quantum
(mit àu 2) Adl., Golg., Warkl., (mit aû 2) Grünw., Ekau: š. miltu Golg. pašu strādnieku nevarēja redzēt, tik pacēlās maza lāpstaslieluma zemes šņauka . . . un mīksti nuoplakstēja pie citām šņaukām Veselis Saules kapsēta 91;

5) "?" : avīžušņauka Saul. I, 64. vīstuokli papīra, kuŗu . . . šņaukas žīds iedevis Etn. III, 31.

Avots: ME IV, 92

šņaukalas

šņaũkalas C., Jürg., (mit àu 2) Bers., Warkl., Unrat aus der Nase L., St., U.

Avots: ME IV, 92

šņaukas

‡ šņaũkas Frauenb., die Nase (häufiger von Kindern): izšņauc savas šņaukas!

Avots: EH II, 651

Šķirkļa skaidrojumā (6)

noplakšķēt

nùoplakšķêt, nùoplakšêt, [nùoplakstêt], ein patschendes, klatschendes Geräusch von sich geben: lietus lāses nuoplakšēja luogā MWM. VIII, 922. sitiens nuoplakšķēja A. XX, 770. [pacēlās maza lāpstas lieluma zemes šņauka... un mīksti nuoplakstēja pie citām šņaukām Veselis Saules kapsē̦ta 91.]

Avots: ME II, 829

pabēgt

pabêgt [li. pabė´gti "fortlaufen", serb. po`bjeći "laufen, fliehen"], intr.,

1) sich unter etwas flüchten:
upīte it kâ zem krūmiem pabē̦guse Aps.;

2) entfliehen, entlaufen:
[labāk pabē̦g viņam nuo acīm De̦glavs Rīga II, 1, 258.] Šņauka ātri nuolēcis nuo stigas, pabēdzis eglītēs Upīte Medn. laiki. tā nuo viņa pabēga Por.;

3) ein Stückchen weglaufen, fliehen:
viņš tikai kādu gabāliņu pabēga. Refl. -tiês, Versteck spielen.

Avots: ME III, 7

piestrēbt

pìestrèbt,

1) zu-, dazuschlürfen, schlürfend dazutrinken :
Ješka ē̦d sviestu ar plāceni un piestrebj pienu klāt Krišs Laksts 57;

2) "kāpuostus piestrēbt", sich überreissen, überheben, überanstrengen:
Šņauka lielajā.,. grāvē pārrāvies, vai ar, kâ mūsu pusē saka: "kāpuostus piestrēbis". Refl. -tiês,

1) zu-, dazuschlürfen, schlürfend dazutrinken :
ka tev būtu skābums, kuo piestrēbties pie tās maizes! A. XXI, 415;

2) sich volltrinken, vollschlürfen:
kuo tu klanies kâ piestrēbies vērsis! Alm. Kaislību varā 57. buožas, kâ kad žulti putras vietā būtu piestrēbies Ezeriņš Leijerkaste II, 159;

3) sich betrinken, besaufen :
tu esi piestrēbies, nu tad dziedi ar! RA.

Avots: ME III, 298

sadūķerēt

sadūķerêt,

1) fangen:
Šņauka nakti pa... ezeriņu sadūķerējis (Allasch, AP.) pašu vaislas māti Upīte Medn. laiki; "sazvejuot ar uguni" Lasd., (mit ũ ) Adiamünde; , "mit der Angel (viele Fische) fangen" Strīķi (mit ũ);

2) (das Wasser) trüben
(perf.), um Fische zu fangen N.-Peb., Nötk., Vank., (mit ũ) Serben.

Avots: ME III, 618, 619

šnauka

I šnaũka Karls., (mit àu 2) Meiran, = šņauka 2 Wid.; šnaũka Schibbenhof, = šņauka 1; wer in alles seine Nase steckt, alles wissen will (mit àu 2) N.-Schwanb.

Avots: ME IV, 88