Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šņiks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šņiks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

iešņikstēties

[ìešņikstêtiês,

1) erkorachen:
kad kuoku liec, tas mē̦dz iešņikstēties Domopol, Welonen;

2) vom Laut, der beim schnellen Schneiden oder Zerbeissen von Pflanzen oder Fleisch vernehmbar ist
Stenden. Vgl. auch iešņīkstēties.]

Avots: ME II, 78

šņiks

šņiks, in der Verbindung šņiks šņaks, Interjektion: viņa izkaļ caurumiņu šņiks, šņaks! Vīt. 35.

Avots: ME IV, 95

šņikstēt

šņikstêt: kas tur šņikst, kas tur šņaukst? BW. 2548 var. cūkas tur ē̦d, ka šņikst un šņakst Stenden.

Avots: EH II, 653

šņikstēt

šņikstêt, = šņakstêt: šņikstēja, šņakstēja . . . cirvis Aus. I, 60. grieza, ka šņikstēja vien AP., Arrasch, Bers., Drosth., Jürg., Schwanb., Sessw. cāļi iet pa zâli, ka šņikst vien Ogershof.

Avots: ME IV, 95

šņikstināties

‡ šņikstinâtiês Stenden "?": viens iešņikstas, paliek klusu, tad atkal sāk š.

Avots: EH II, 653

Šķirkļa skaidrojumā (7)

iešņakstēties

ìešņakstêtiês [Stenden, ungefähr gleichbed. mit iešņikstēties 2, nur dass iešņakstēties dumpfere Laute bezeichnet.]

Avots: ME II, 77

iešņīkstēties

ìešņĩkstêtiês,

[1) auch iešņikstēties Bauske, Bers.) "pļaujuot izkaptij - akmentiņam vai smiltīm pieskaŗuoties - iesmidzēties" Bers.;

2) erknallen (von der Peitsche)
Wessen, Jürg.;]

3) "?": istabas virss naktīs bieži vien iešņīk- stējās U. b. 61, 29.

Avots: ME II, 78

kāvi

kàvi Smilt., [PS., C., Trik., Jürg., N. - Peb., kâvi Arrasch], kâvi Bers. [hier angeblich auch im Singular] od. kâvẽji St., das Nordlicht: tādu pār jūŗu parādījās mirdzums kâ ziemeļu kāvu ugunis Vēr. I, 647. kāvi kaujas od. kaunas, sagt der Lette (C., Smilt., Aps., Oknist), wenn er das Nordlicht sieht, - eine mythologische Reminiscenz, dass das Nordlicht die Folge eines Kampfes der Seelen gefallener Kieger sei. ziemeļblāzmai laktījuot, viņi (mūsu senči) dzirdēja zuobeņus šņikstuot un teica, ka kaŗavīri, kaŗaļaužu dvēseles tur kaujuoties Pūrs I, 113. Zu kaût.

Avots: ME II, 205

lāktēt

lāktêt, - ẽju U., Adsel, gew. làktît 2, - ĩju Aps., intr.

1) brennen, schimmern, flackern:
zvejniekiem jau redzēja skalu lāktījuot Aps. kāzu mājā visu nakti lāktīja ugunis Tris. tas pamanīja birzes malā lāktījam nelielu ugunskuru saul. skals sāka lāktīt un taisījās dzist Niedra. ziemeļblāzmai lāktijuot, viņi dzirdēja zuobeņus šņikstuot Pūrs I, 113;

2) mit Feuer auf einem Boote in der Nacht fischen:
vīrieši aizbrauca uz e̦ze̦ru lāktē̦tu Adsel; [vgl. zur Sache Bielenstein Holzb. 676 f.].

Avots: ME II, 437, 438

šņaks

šņaks! Bers, n. FBR. III, 35, Interjektion: pātagas cirtieni atbalsuojās . . . mežā: šņaks! šņaks! - S. auch šņiks.

Avots: ME IV, 90

šņaukstēt

‡ šņaũkstêt Seyershof "šņākt, šņaukāt": sirdīgs bē̦rns šņaukst kâ kaķis Seyershof. kas tur šņikst, kas tur šņaukst? BW. 2548 var.

Avots: EH II, 652