Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šņurka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šņurka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

šņurka

I šņurka: "kas šņurkājas, sņaukājas" Auermünde (mit "ur̃"), Wirginalen (mit "ur̂ ² "); "cilvē̦ks, kas lāga neē̦d" (mit "ur̃") Walk.

Avots: EH II, 654

šņurka

I šņurka, comm., einer, der schluchzt Ramelshof; "kas šņurkājas" (mit ur̃ ) Wolmarshof.

Avots: ME IV, 98

šņurka

*II šņurka od. *šņurks "?" : tautu dē̦ls savu šņurku kustināja BW. 14531.

Avots: ME IV, 98

šņurka

III šņur̂ka ² : ein kleines Kind od. Ferkel (mit ur) Salgaln, Schwitten.

Avots: EH II, 654

šņurka

III šņur̂ka ² Bershof, ein physisch heruntergekommenes Lebewesen.

Avots: ME IV, 98

šņurka

IV šņur̂ka ² Ruj., ein kurzer Strick, eine Schnur.

Avots: ME IV, 98

šnur̂kas Mar., (mit ur̂ ² ) Ahs., Wahnen, (mit ùr ² ) Festen, die Nase Plm.; das Maul, die Fresse Wid.: puisis kaudamies dabūja aseņaiņas šņurkas Ahs. n. RKr. XVII, 57. nebāz šņurkas tik tivi: izdauzīšu! Mar. n. RKr. XV, 140. duošu pa šnurkām Plm. n. RKr. XVII, 82, Fest., Sessw., Stelp. māte staiga šņurkas nuolaiduse (Var.: nāsis raustīdama) BW. 23290, 1. Vgl. ņurkas 2a.

Avots: ME IV, 98

šņurkas

I šņur̂kas: auch (mit ur; die Fresse) A.-Schwanb., wo auch der sing. šņurka (die Nase) vorkommt.

Avots: EH II, 654

šņurkas

‡ II šņurkas "?": Spruoģis sūruojās, ka nuo caurvēja dabūjis šņurkas (Schnupfen?) Veldre Dzīve pie jūŗas 18.

Avots: EH II, 654

Šķirkļa skaidrojumā (1)

nošņurkt

nùošņur̂kt,

[1) (prs. nuošņurkstu) =nùoskumt Lis.];

2) verkümmern, nass werden:
kâ nuošņurka meža irbes, pa krūmiem luožņādamas, tâ nuodila ļaudīm mēles, nuo manim runājuot. Gew. das Part. nuošņurcis, durchnässt, durchgefroren, niedergeschlagen, verdriesslich Ahs. n. RKr. XVlI, 43, Etn. II, 177: viņa bija pa˙visam nuošņurkusi Saul. viņš aizbrauca gluži nuošņurcis A. XX, 207. Vgl. nuoņurkt.

Avots: ME II, 870