Paplašinātā meklēšana

‡ apšũdinât Bauske, = ìešũdinât. Refl. -tiês, sich alle nStigen Kleider nähen lassen: e̦sat jau agrāk apšūdinājušies Janš. Līgava I, 495.

Avots: EH I, 120

ìešũdinât, mit Kleidern versehen, einkleiden: saimnieks puisi iešūdinājis Lautb.]

Avots: ME II, 78

‡ izšũdinât,

1) nähen lassen
Ermes, Sessw., Trik.: i. jaunus svārkus;

2) nähend (nähen lassend) verbrauchen:
i. visu baķi vadmalas Dunika.

Avots: EH I, 487

nùošũdinât,

1) fertignähen (lassen):
svārki labi nuošūdināti Arrasch. tē̦vs nuošūdinājis bē̦rnam svārkus par maziem Wolm. (hat nähen lassen);

2) nähend versehen od. besetzen mit:
svārki nuošūdināti ar zīlēm, vīlēm, strīpām.]

Avots: ME II, 871

pãršũdinât, umnähen lassen: kaut kas bij paglābies nuo pašu mātes drēbēm, kuo pāršūdināt Jaunie mērn. laiki I, 58.]

Avots: ME III, 182

pašũdinât,

1) nähen lassen:
p. uzvalku;

2) "(mit Unterbrechungen in der Arbeit) fertig nähen"
Bauske.]

Avots: ME III, 117

pìešūdinât,

1) vollnähen:
p. pilnu pūru Bauske;

2) zur Genüge nähen lassen:
nevar vien viņam drēbju piešūdināt C.

Avots: ME III, 302

sašūdinât (unter sašūdelêt): (für mehrere) fertignähen lassen Dunika (mit ũ): s. visiem bē̦rniem jaunas drānas.

Avots: EH II, 455

šũdinât (li. siúdinti "nähen lassen") Wolm., šùde̦nât ² Prl., fakt. u. freqn. zu šũt, nähen lassen U.; nähend anfertigen: gribu šūdināt zaļu zīļu vainaciņu BW. 6029. kre̦klu šūdināju 7351. kumeļam zvaigžņu deķi šūdināju 29651, 2. augstas kurpes šūdināja 5700. pūru šūdināja BWp. 3417 (ähnlich: BW. 7909, 2.). smalki vērpu, vēver[i]s auda, pa vāciski šūde̦nāju BW. 7037, 1. sakas šūdināju Aus. II, 1. nuo vadmalas šūdināti svārki Libek Pūķis 28.

Avots: ME IV, 108

uzšũdinât, aufnähen, fertignähen (lassen): saimniecē drēbes uzšūdina tai Janš. Precību viesulis 61. vīram uzšūdināja... rītsvārkus Turg. Muižn. per. 51. kurpes, kuo tā... bija likuse žīdam... uzšūdināt Janš. Bandavā I, 284. uzšūdināšu sev ādus zābakus Saul. III, 195. Refl. -tiês, (für) sich auf-, fertignähen lassen: uzšūdinies skaistas drēbes! CTR. I, 10. uzšūdinās sev zābakus Janš. Mežv. ļ. II, 43.

Avots: ME IV, 390

‡ apaļpuolis "?": iešu apaļpùoļu ² zemītē; ni man sievas, ni bērniņa, apals puisis baŗavuos BW. 5266,2. zābaciņi apaļpuoļu šūdināti 31732.

Avots: EH I, 71

‡ II brùne ² oder *brùnis ² (mit ostle. ū aus uo?) "?": es jai pirku ze̦lta brùni ² , dazemei šūdinātu BWp. 552, 4 var. (aus Pilda).

Avots: EH I, 246

kam̃zuõlis: auch AP., Dunika, (mit uô ) ² Kal., kam̃zuõls AP., (mit uô ² ) Salisb., auch Plur. kamzuoļi, kamzuoli; Demin. verächtl. kamzuolelis: sarkans kamzuols mugurā BW. 20428. guoda kamzuoliņš 2321, 6. ar ... ādas kamzuoliem 20481 var. bez ce̦pures, bez kamzuoļu 14911, 4 var. uzšūdinātu kamzuoleli Janš. Bandavā II, 353.

Avots: EH I, 583

lecensvā̀rki, ein Rock, der beim Springen bequem ist: le̦pnie puiši lielījās lecensvārkus šūdināt, lai varēja š,tu lēkt pie kaimiņu meitiņām BW. 20496.

Avots: ME II, 443

maks,

1): pilns m. sīkaju dukatiņu BW. 33554, 5. grib dalderis zīda maku 34303. maciņš mans ruoņa m., zīda diegu šūdināts 34284; ‡

2) verächtl. Bezeichnung für einen alten, abgemagerten Menschen
Seyershof: tas jau vai[r] sievu nedabūs - tāds ve̦cs m˙!

Avots: EH I, 779

pũrs (li. púras "ein Hohlmass" Jaunis Perev. 40, Klaip. 90),

1) ein Aussteuerkasten aus Lindenborke od. Holz
(vgl. Bielenstein Holzb. 237 ff. mit Abbild. S. 243); die Aussteuer: pūru darīt, darināt, luocīt, die Aussteuer anfertigen; p. piedarīt, pieluocīt, den Aussteuerkasten mit angefertigten Aussteuerstücken anfüllen; p. ritināt, den Aussteuerpaudel hineinrollen; p. šūt, šūdināt,

a) die Aussteuer nähen,

b) den Aussteuerpaudel zunähen;
p. vizināt, den Aussteuerpaudel führen. audz, meitiņa, luoki pūru, nāc pēc sava gredzentiņa! BW. 6325, māt[e] ar meitu pūru dara (Var.: meitu māte p. šuva) 7596. ve̦cajam ve̦ca naudā, ve̦ca pūrā dibinā; kas jaunam naudu deva? nav vēl pūrs šūdināts 7909, 2. jā pūrs bija lāde, tad nesa divi cilvē̦ki, jā tīne - viens pats BW. III, 1, 29. ve̦cais zaldāts dabūja pus+valsti pūrā līdz (bekam als Aussteuer). lai bē̦rna ziņkārību apmierinātu, mātei pa labai dalai izlīdzējā tautās dziesmu pūrs (der Volksliedervorrat) D. 330. -pūra gabali, die einzelnen Stücke der Aussteuer: devā arī dvieļus un citus pūra gabālus BW. III, 1, 11. - pūra maize, das Hochzeitsbrot Karls.;

2) das Lofmass, deckelloser od. bedeckelter Kasten, ursprünglich aus Lindenborke, später aus Holz
Bielenstein Holzb. 514; das Lof (Kornmass). - jaunais pūrs, das neue Lof - Kornmass (= 10 Garnez) Bielenstein Holzb. 513;

3) Demin. pūriņš,

a) ein Kober, ein sogenannter Paudel oder Pudel von Lindenborke
U.,

b) ein kleines Mass, kleine Schachtel zur Aufbewahrung von Geld
Bielenstein Holzb. 237,

c) ein geflochtenes Körbchen
Stürzenhof, Wolm. Wohl wurzelverwandt mit pūlis I und pauna, s. Persson Beitr. 242.

Avots: ME III, 449