Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šūpāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šūpāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
atšūpāt
‡ atšũpât, atšũpuôt, schaukelnd (tr.) herbewegen (perfektiv): viļņi atšūpuoja laivu līdz krastam. Refl. -tiês,
1) sich wiegend (lahmend) herkommen:
vē̦cā nabaģe atšūpājusēs pie mums OB.;
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss schaukeln
(intr.): vai zē̦ni vēl nav atšūpājušies? Dunika, Rutzau.
Avots: EH I, 175
1) sich wiegend (lahmend) herkommen:
vē̦cā nabaģe atšūpājusēs pie mums OB.;
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss schaukeln
(intr.): vai zē̦ni vēl nav atšūpājušies? Dunika, Rutzau.
Avots: EH I, 175
pāršūpāt
‡ pãršũpât Dunika, über etwas hinaufschaukeln: p. šūpuli pāri pus˙kuokam (" = iešūpāt līdz kuoku augšējai daļai").
Avots: EH XIII, 214
Avots: EH XIII, 214
sašūpāt
šūpāt
šũpât: auch A.-Ottenhof, Kal., OB., Orellen, Perkunen, Schrunden; mani vienu šūpūjuot BW. 3378, 1 (aus Alschw.). Refl. -tiês: auch AP. Subst. šũpâtãjs: pielika sulaini šūpātāju BW. 33601, 2.
Avots: EH II, 659
Avots: EH II, 659
šūpāt
šũpât Bauske, Bershof, C., Dunika, Iw., Lin., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Siuxt, Wolm., (mit ù 2 ) Preili, -ãju, šũpuôt AP., Bl., Arrasch, Grünh., Kand., Selg., Wandsen, (mit ù 2) Bers., Golg., Gr.Buschh., Kl., Lös., Nerft, Prl., Saikava, Selg., Selsau, Sonnaxt, wiegen (ein Kind), schaukeln: vējš šūpuo kuģus pa jūŗu Krieviņ Stāsti 19, šūpat (infin., oder II p. pl. imper.?), ļaudis, bē̦das manas! BW. 8596, 1 var. Refl. -tiês, sich schaukeln, sich wiegen: šūpuojies, šūpulīt! BW. piel.2 1885. lieldienas rītā saule šūpuojas RKr. VI, 393. (fig.) šūpuoties jaukās cerības Sadz. viļņi 164. - Subst. šũpâšana, šũpuôšana, das Schaukeln, Wiegen; šũpâšanâs, šũpuôšanâs, das Sichschaukeln,-wiegen: divkāršā naudas sistēma ... pavairuo . . . ce̦nu šūpuošanuos Pūrs I, 131; šũpãjums, šũpuõjums, das einmalige, vollendete Schaukeln, Wiegen: par bērniņa šūpuojumu BWp. 2105, 3 var.; šũpâtãjs, šūpuôtãjs, wer schaukelt, wiegt. Zu li. súpoti, sùpti und (wenn mit uo aus ōu̯) suopúoti "wiegen, schaukeln", siaũptis "suptis" (li. šūpulis "Wiege" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 185 und Geitler Lit. Stud. ll5 stammt wohl aus dem Lettischen); über weitere Zusammenhänge s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 470 und (anders) Būga LM. IV, 442 f., Trautmann Wrtb. 293, v. d. Osten-Sacken AfslPh. XXXII, 330.
Avots: ME IV, 110
Avots: ME IV, 110