aizšūpot
àizšũpuôt, -ât, schaukelnd wegtragen, wegschaukeln: jūŗas viļņi aizšūpuo tuo svešumā Aps. Refl. -tiês, sich hinschaukeln: reizēm viņa aizšūpuojās līdz egļu virsaunēm Vēr. II, 9.
Avots: ME I, 55
Avots: ME I, 55
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šūpot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šūpot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
iešūpot
[ìešũpuôt, ìešũpât,
1) den ersten Anstos zum Schaukeln geben, in schaukelnde Bewegung, in Schwung bringen:
šūpuoli;
2) einwiegen, wiegend einschläfern:
bē̦rnu;
3) ans Schaukeln gewöhnen:
bē̦rns tâ iešūpuots, ka nešūpuots vairs ne˙maz negul. Refl. - tiês,
1) sich in schaukelnde Bewegung, in Schwung bringen:
šūpuoles tik smagas, ka pats nevar iešūpuoties;
2) sich ans Schaukeln gewöhnen:
bē̦rns iešūpuojies, vairs ne˙maz negrib nuo šūpuolēm ārā kāpt.
Avots: ME II, 78
1) den ersten Anstos zum Schaukeln geben, in schaukelnde Bewegung, in Schwung bringen:
šūpuoli;
2) einwiegen, wiegend einschläfern:
bē̦rnu;
3) ans Schaukeln gewöhnen:
bē̦rns tâ iešūpuots, ka nešūpuots vairs ne˙maz negul. Refl. - tiês,
1) sich in schaukelnde Bewegung, in Schwung bringen:
šūpuoles tik smagas, ka pats nevar iešūpuoties;
2) sich ans Schaukeln gewöhnen:
bē̦rns iešūpuojies, vairs ne˙maz negrib nuo šūpuolēm ārā kāpt.
Avots: ME II, 78
izšūpot
izšũpuôt (unter izšũpinât, ‡
2) wiegend, schaukelnd beseitigen:
ja tu manas bailes un bažas neizšūpuosi... birzienā Janš. Paipala 24; ‡
3) schaukelnd, wiegend grossziehen:
izšūpuoji, izauklēji svešai mātei vieglu dienu Tdz. 37069. nuovadu, kas izšūpuojis un izaudzējis dē̦lus A. Melnalksnis Mazsalaca 58.
Avots: EH I, 487
2) wiegend, schaukelnd beseitigen:
ja tu manas bailes un bažas neizšūpuosi... birzienā Janš. Paipala 24; ‡
3) schaukelnd, wiegend grossziehen:
izšūpuoji, izauklēji svešai mātei vieglu dienu Tdz. 37069. nuovadu, kas izšūpuojis un izaudzējis dē̦lus A. Melnalksnis Mazsalaca 58.
Avots: EH I, 487
nošūpot
nùošũpuôt, ‡ Refl. -tiês,
1) schaukelnd hinwogen:
svieda lielu ... bluķi ūdenī, ka ... viļņi nuošūpuojās līdz pašām e̦ze̦ra malām Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 94;
2) eine Weile auf und ab schwingen (intr.):
zars nuošūpuojās vien Lemb.
Avots: EH II, 98
1) schaukelnd hinwogen:
svieda lielu ... bluķi ūdenī, ka ... viļņi nuošūpuojās līdz pašām e̦ze̦ra malām Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 94;
2) eine Weile auf und ab schwingen (intr.):
zars nuošūpuojās vien Lemb.
Avots: EH II, 98
nošūpot
pašūpot
sašūpot
sašũpuôt,
1): (dē̦ls) šūpuoja jaunkundzes un sašūpuoja tik stipri, ka bija krietni jāsaturas Austriņš Raksti V, 267; ‡
4) erregen, aufregen:
savādas duomas mani sašūpuo I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 90.
Avots: EH XVI, 455
1): (dē̦ls) šūpuoja jaunkundzes un sašūpuoja tik stipri, ka bija krietni jāsaturas Austriņš Raksti V, 267; ‡
4) erregen, aufregen:
savādas duomas mani sašūpuo I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 90.
Avots: EH XVI, 455
sašūpot
sašũpuôt, sašũpât Wolm.,
1) schaukeln
(intr.) machen: s. laivu; puiši meitas sašūpuoja (setzten die Schaukel, auf der die meitas waren, in Bewegung);
2) eine gewisse Zeit hindurch schaukeln
(tr.);
3) zu viel schaukeln
(tr.). Refl. -tiês, plötzlich stark schaukeln (intr.): laiva sašūpuojās D. 118, 15.
Avots: ME III, 759
1) schaukeln
(intr.) machen: s. laivu; puiši meitas sašūpuoja (setzten die Schaukel, auf der die meitas waren, in Bewegung);
2) eine gewisse Zeit hindurch schaukeln
(tr.);
3) zu viel schaukeln
(tr.). Refl. -tiês, plötzlich stark schaukeln (intr.): laiva sašūpuojās D. 118, 15.
Avots: ME III, 759
šūpot
šūpuôt, ‡
2) = šũpuôtiês: kas kaitēja atvasei pie bērziņa šūpuojuot? Tdz. 37703. Refl. -tiês: auch (mit ũ) Ramkau. Subst. šũpuošana: bez šūpuļa šūpuošanas BW. 1715. Subst. šũpuôtãjs, fem. š-ja: tu - pirmā šūpuotāja BW. 1444.
Avots: EH II, 659
2) = šũpuôtiês: kas kaitēja atvasei pie bērziņa šūpuojuot? Tdz. 37703. Refl. -tiês: auch (mit ũ) Ramkau. Subst. šũpuošana: bez šūpuļa šūpuošanas BW. 1715. Subst. šũpuôtãjs, fem. š-ja: tu - pirmā šūpuotāja BW. 1444.
Avots: EH II, 659
šūpot
šūpotne
šūpuotne,
1): dē̦lam kāra šūpuotnes (eine Wiege)
BW. 1954, 2 var. augstu kāra šūpuotnītes (die Schaukel) 32239.
Avots: EH II, 659
1): dē̦lam kāra šūpuotnes (eine Wiege)
BW. 1954, 2 var. augstu kāra šūpuotnītes (die Schaukel) 32239.
Avots: EH II, 659
šūpotne
šūpuotne,
1) Plur. šūpuotnes, s. šūpalas;
2) das Wiegen, Schaukeln:
K. ... izlēca nuo ratiem, bet šūpuotnei pieradis, uz cietas zemes nevarēja tâ uz reizes stingri nuostāties Duomas I, 7.
Avots: ME IV, 111
1) Plur. šūpuotnes, s. šūpalas;
2) das Wiegen, Schaukeln:
K. ... izlēca nuo ratiem, bet šūpuotnei pieradis, uz cietas zemes nevarēja tâ uz reizes stingri nuostāties Duomas I, 7.
Avots: ME IV, 111