šūpuôt, s. šūpât.

Avots: ME IV, 111

šūpuôt, ‡

2) = šũpuôtiês: kas kaitēja atvasei pie bērziņa šūpuojuot? Tdz. 37703. Refl. -tiês: auch (mit ũ) Ramkau. Subst. šũpuošana: bez šūpuļa šūpuošanas BW. 1715. Subst. šũpuôtãjs, fem. š-ja: tu - pirmā šūpuotāja BW. 1444.

Avots: EH II, 659