Paplašinātā meklēšana

puspìešũts, halbangenäht.

Avots: ME III, 432

šūts, -s (unter šūte I): auch (mit ù ² ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 141, Saikava; kāja aizamete pie šûts (eine kleine Bodenerhöhung) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78.

Avots: EH II, 660

zè̦ltšũts, mit Goldfäden ausgenäht: ze̦ltšūtu dvielīt[i] BW. 1340, 2 var.

Avots: ME IV, 707

apšuva (li. apsiuvà), -e, auch apšuja BW. 13284, 1, apšuvums, der Bräm, Besatz am Kleide, Saum: kakla iegriezums apšūts zilu vai me̦lnu apšuvi Etn. IV, 109. kurpes - sudrabiņa apšuvām BW. 5707. apšuvums ist auch eine Fenstereinfassung.

Avots: ME I, 130

balvãns (aus russ. болванъ) Bers. Sessw., ein ausgestopfter Vogel: balvāns ir nuo melnas drēbes izšūts un piebāzts, rubeņu gailim līdzīgs putns A. XIII, 923. pavaicāja, vai balvāns istabā, auf einem Hund in einem Rätsel bezogen RKr. VII, 1337, 2.

Avots: ME I, 260

ìegriêzt, einschneiden, hineinschneiden, einen Schnitt anfangen: kad iegriež vai iecē̦rt kādā luoceklī Etn. II, 135. ar... rungu, kuŗai iegriezti deviņi riņķi RKr. VIII, 1. maizes kukuli iegriezt, anschneiden Etn. I, 87. Refl. -tiês,

1) hineinschneiden:
viņa balss ma[n sirdī iegriezās kâ nazis MWM. XI, 193;

[2) unvorsätzlich eingeschnitten werden
(mit dem Agens im Dativ): man iegriezās pirkstā, es passiert mir, das ich unvorsätzlich (ohne es selbst zu wollen) mir in den Finger einschnitt];

3) aufschreien (vom Ruf der Schnarrwachset):
pa reizei grieze iegriežas Vēr. I, 1095. Subst. ìegriêzums, der Schnitt, Einschnitt, Ausschnitt: iegriezumam uzliek suņu kumeļu lapas un apsien Etn. IV, 117. kakla iegriezums, apšūts zilu... apšuvi Etn. IV, 109.

Avots: ME II, 19

kakls

1): dzērves k. BW. 21282, 1. lai jāja vedēji, lai lauza kaklus 16211. bļauj visā kaklā Pas. VIII, 92; ‡

4) der Kragen:
taisns kakliņš uzšūts virsū Salis; ‡

5) Demin. kakliņš "ūdu mazā aukliņa, kuras galā piesien āķus" NB. Zur Etymologie s. auch W. Schulze KZ. LVI, 9 und 105.

Avots: EH I, 576

‡ I klìnis ² Kaltenbr., ein kleines Stück Zeug, das man als spẽdele (s. dies) benutzt: tabakas maku, kas šūts nuo maziem klīnīšiem Sprūdžs Asaru liekņa 86; "ein keilförmiger Ausschnitt" Auleja. Aus poln. klin.

Avots: EH I, 619

‡ IV kùilis ² Saikava "līkumains nuošuvums": tik nelabi izgriêzts un kuiļiem vien nuošūts, ka ne˙maz negribas mugurā vilkt.

Avots: EH I, 668

madaraîns,

1) voller Labkraut, Krapp;

2) madaraini raksti, labkrautartige [?] Muster
Konv. ² 1390; madarains - madaru ziediem pušķuots, madaruots; madarām izšūts, izrakstīts Dobl. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 547

mītiņi: nuošūts nuo kamiešiem līdz pat juostai ar diviem sarkaniem mītiņiem Janš. Līgava I, 474.

Avots: EH I, 823

nùošũt, tr.,

1) fertignähen, abnähen:
īsus kre̦klus nuošuvuse BW. 25448, 4;

2) benähen:
viss musturs nuošūts ar pavedienu A. XX, 69.

Avots: ME II, 871

‡ uolekšdrẽbe (mit "ùo") AP. "galvas lakats, kas šūts nuo puķaina kartūna: 6 uolektis kartūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kuopā".

Avots: EH II, 743

pãrklâjs, die Decke: šūpuolkrē̦sls, pār kuŗu nuobālējis izšūts pārklājs Druva III, 347. mati kâ biezs pārklājs apklāja viņas ple̦cus Vē̦r. II, 290; galda pārklājs, der Tischläufer A. XIV, 1, 535.

Avots: ME III, 161

pìẽšuve C., Burtn., piešuve ² Mar., Neu-Rosen, piešuva U., Salis, piẽšuvis Smilt., piẽšuvs PS., der ausgröberer Leinwand verfertigte untere Teil des Frauenhemdes, das Unterteil des Weiberhemdes U.: piešuvs ir sieviešu kre̦kla apakšgals, nuo pakulu aude̦kla piešūts BW. I, 175. mīļi guldu tautu dē̦lu..., ar sagšiņu pašu se̦dzu, kājas tinu piešuvī BW. 24966. ja nav sagšas, paladziņa, sedz ar kre̦kla piešuvīti! 24883. slaukās meitu piešuvuos 34424 var.

Avots: ME III, 301, 302

pletne,

1) eine Plette, Kosakenpeitsche
U., "nuo ādas sašūts peŗamais, vispāri kaut kāds lunkans sitamais" Naud.;

2) ein Bündel
(vgl. plene I 11: saujas piecas salmu sasien pletnē Konv. ¹ 763. In der Bed. 1 aus plete . plene?

Avots: ME III, 338

‡ pol̃ts Seyershof, ein abgetragener Mantel: p. bija vadmalas; šūts bez uoderes.

Avots: EH II, 311

pũrs,

2): kalps lĩka uz pūriem Frauenb. (= uz zināmu daudzumu labības un luopbarības). trīs pūriņi gre̦znu dziesmu ... dārziņā ... duj pūriņus līdzi ņemšu, trešuo pūru pametīšu BW. 49;

3): miltu pũriņš Salis "apaļš, nuo krijām šūts trauciņš miltu un putraimu nē̦sāšanai"; ‡

4) naida pũriņš Salis, ein Händelsucher.

Avots: EH II, 343

I repis: auch Zvirgzdine, BW. 12784 (repītis), 27824, 4, Tdz. 49670; r. izgatavuots nuo pagaŗas ādas strēmeles, kam viens gals atšūts atpakaļ. tur ieliek tabaku, un pāri palikušuo ādu aptin tam apkārt. visu tuo vēl aptin ar diegu, un iesprauž arī adatu, ar kuo pīpi izbadīt Fest. pirku ruoņu repi...; tur glabāju, savas šķēres, tur arāja tuteniņu BW. 35420. - tabakas r. Schujen,

Kļūdu labojums:
Schimpfname für jem., der allzu viel raucht

Avots: EH II, 366

rîdze ² Līn., Ahs., Nigr., Schrunden, Bauske, Luttr.,

1) eine mit Steppstichen genähte
Naht, Steppnaht, Ahs., Nigr., der Hohlsaum, Höhler (s. die Abbild. bei rìdze) Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378: rīdzes (rîdzi 2 RKr. XVI, 140, BW. 7384) dzīt, höhlern Luttr. atlieca (sc.: piedurknēm) galu un izdzina cauruo rīdzi RKr. XVII, 27, meitas izšuj kre̦klam rīdzes gar apkakli Ahs. nedz vīles irst, nēdz rīdzes un apšuvumi skarst Janš. Dzimtene ² I, 69. apruoči . . . aprīdzē̦ti trīskārtu rīdzēm ar sarkaniem diegiem Dzimtene V, 116;

2) rîdze ² Līn.; das obere, in Streifen gestrickte Ende bei Handschuhen u. Strümpfen Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378, Nigr., Amboten; der Zwickel am Strumpf
Nigr.: es rîdzi ² jau e̦smu nuoadījuse Wain. (viņa) nuoluocīja zeķes rīdzi virspus ceļa drusku uz leju Janš. Dzimtene ² II, 167;

3) "(vīriešu) rupja linu kre̦kla šaurs, vaļīgs, ruokām šūts apšuvums apkaklītē un apruocēs" Schrunden, Kabillen;

4) "ein grosser Saum eines unordentlich genähten Kleides"
Funkenhof;

5) "ein altes, sich auflösendes Netz od. Kleid"
Pilten;

6) "das noch unbedachte Skelett eines Neubaus"
Pilten;

7) "?": asiņainas rīdzes uz muguras. Nebst ridze von einer Wurzelform reig- (neben reik- in rika. s. dies), wozu auch apr. rīgewings "haderhaftig"?

Avots: ME III, 536

šķḕrstele ² : (kaķe̦lē̦ns) Jānīšam biksītēs pa šķērsteli izabāzts Tdz. 58240; "brunčiem same̦tamā vieta; neaizšūts gabaliņš sānuos" Warkl.

Avots: EH II, 635

spunda,

2): auch (mit uñ ) Salis; ‡

4) "pie tačiem lietājams ķīlis nuo šķe̦lta mieta" (mit uñ ) Salis; ‡

5) "kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kre̦klam, kur beidzas krūtis" (mit uñ ) Salis.

Avots: EH II, 563

šũpulis Autz (daneben der Loc. s. šũplī), Bauske (daneben der Gen. s. šũpļa), C., Salis, Salisb., Stend., Wolm., šùpulis ² Schwanb., šūpulis U., Mag. XIII, 2, 68, šùpelis ² Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, šùpuolis ² Bers., Gr.-Buschh., Kl., Lös., Meiran, šūpuolis U., Pas. IV, 271 (aus Ruj.), šũpuols Ugalen n. FBR. VII, 18, šũplis Bershof, Kand., Karls., Salisb., Selg., Siuxt, Wandsen, šūplis U., šūp-n-, die Wiege: es vēl biju šūpelī Pas. IV, 321. krija šūts šūpulis Mag. XX, 2, 87. ja tautiņš mās[a]s pras[a], mās[a] maģ[a] šūpenē; ja tautiņam ze̦lta naud[a], ņem ar visu šūpeniņ[u]! BW. 14510, 2. šūpuļa gulta LP. I, 184. šūpļa ratuos iesēdinās Apsk. v. J. 1903, S. 660.

Avots: ME IV, 110

I šūte Spr., Stockm. n. Etn. I, 90, Fest., šūts, -s Spr., Erlaa, Wessen, (mit ù ² ) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Kreuzb., eine Grube, Gruft, Unebenheit (auf dem Wege): kad likās ritenis šūtē, tad ve̦zums riņķī Fest. gramba, kas gramba, bet kad liekas šūtē, tad piesargies, ka neizveļas! ebenda. kamanas nuo ceļa ieskrējušas šūtē RA.; eine Erhöhung Wessen. Anscheinend nebst šūpsna und šūnas III, wenn mit š- statt s- nach einem šau- aus seu̯-, zu li. šútis "Haufen", av. sūra- "Loch" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 365 ff.).

Avots: ME IV, 111, 112

šuva, šuve Dr., die Naht: svārku šuva Aps. Pie pag. tiesas 11. aizdiedz svārkiem šuvi Puriņš Nauda 1. pārtrūka brunču šuva BW. 382, 13 var. maisam palikuse šuva vaļām LP. V, 388, māte tāda lāpītāja, ka tik ar pūlēm var atrast ielāpu šuves RKr. VIII, 73. kažuoks nuošūts pa šuvju vietām ar me̦lnām siksnām Kaudz. M. 17. galvas kausa kaulu savienuojumus sauc par šuvēm Māc. p. dz. 44. Zu šũt.

Avots: ME IV, 108

I tale,

1) nun erst
L., eben erst: tale šūts Biel. n. U., Bächhof. tē̦vs tale ka pārbrauca Naud. pa tale kâ nuopļautām rudzu kuopiņu starpām LP. VI, 89. kas tale kâ iebraukuši Deglavs Rīga II, 1, 170. tale kâ . . . ienākdams A. v. J. 1892, I, 66. gribēju tale kâ pacelties Siliņš S. 18. iesaucās cits kāds, tale tikkuo ienākdams Siliņš;

2) dann erst:
simtu reizu bārdu dzina, tale (Var.: tad tik) jēma līgaviņu BW. 22089. guods jāduod pa˙priekš diēvam un tale tik cilvē̦kiem Janš. (Nigr.) Dzimtene ² 328. (ähnlich Bandavā II, 227). ta- ist wohl der nom., acc. s. neutr. g. zu tas, und -le (wozu auch Le. Gr. § 590) entspricht dem sloven. le (aus lě), poln. le "nur" (wozu Berneker Wrtb. I, 697 f.).

Avots: ME IV, 127

vaļîns Spr., Nerft, Prl., vaļins Mar. n. RKr. XVII, 136,

1) = vaļîgs 1 Erlaa, Ogershof, Vīt.: vaļīnie mati MWM. X, 653. palaidis (gnīdu) vaļinu cilvē̦ka galvā Etn. III, 64. vaļīna drēbes gabala plivināšanās vējā Kerstenbehm. apģē̦rbs ir pilnīgi izšūts, stāv viscauri tīri vaļīni Vīt. grābekļa zariņš vaļīns Erlaa, Ogershof;

2) = vaļîgs 3 KatrE., Kl., Lös., Sonnaxt, Vīt.: es vēl nee̦smu vaļīna; pagaidi, kad beiģšu darbu! Vīt. viņa šuogad vaļīna, neiet pie saimnieka KatrE.;

3) = vaļîgs 4 KatrE., Ogershof, Vīt.: kaķis . . . pa vaļinām durvīm laukā Vīt. 40. e̦ze̦rā ūdens vēl ir vaļīns (der See ist noch nicht zugefroren) Vīt. neatstāj krējumu vaļīnu (unbedeckt), ka kaķis netiek klāt! KatrE., Ogershof.

Avots: ME IV, 465, 466

vamzîgs,

1) sich warm anzukleiden liebend
(mit am̃ ) C.;

2) schlecht anliegend,
(Grünwald, mit am̃ ), dick (von Kleidern gesagt) Trik., Schibbenhof (mit am̃): neglīti uzšūts praks tiek saukts par vamzīgu Frauersb.;

3) unbeholfen ("neveikls, lempīgs") Kokn., N.Schwanb. (mit àm ^2), Grünwald, Nötk., Trik., Schibbenhof (mit am̃).

Avots: ME IV, 467

vecene,

1) ein altes
Weib U.; (scherzhaft od. verächtl.) die Ehefrau: saki savai vecenei...! Alm.;

2) ein altes Mütterchen (vom Fasel)
Mag. IV, 2, 155; ein altes Schaf od. eine solche Kuh Frauenb., KatrE., Memelshof, Nigr., Segewold, Selsau, Sehren: nav ne˙viena... aitas luopa - nedz veceņu, nedz jēriņu Janš. Dzimtene V, 191. mans kažuoks ir šūts nuo divām jē̦ru ādām un nuo divām veceņu ādām Frauenb.;

3) ein alter fauler Pilz
Spr.;

4) ein alter Schwarm im Bienenstock
L., Kokn. n. U.;

5) die alte Zeit
L., U.

Avots: ME IV, 515

virsgabalis, der obere Teil des Frauenhemdes Ulanowska Łotysze 46; virsgabals, das obere Stück, der obere Teil: brunčiem virsū bij piešūts virsgabals Etn. IV, 108.

Avots: ME IV, 612

zvê̦râda, das Pelzwerk, das Fell: ar zvē̦rādām apšūts mētelis Vēr. II, 1076.

Avots: ME IV, 772