mītiņi U., mīt (n) is [nom. pl.?] Stud., Buntwerk, Zacken: mîtiņiem ² [Bauske] izluocītu (kre̦klu) BW. 7390 var.

Avots: ME II, 649

mītiņi: nuošūts nuo kamiešiem līdz pat juostai ar diviem sarkaniem mītiņiem Janš. Līgava I, 474.

Avots: EH I, 823