Paplašinātā meklēšana

pašàurs, ziemlich eng, schmal: pašauras, pašauras māsiņas sagšas BW. 21564.

Avots: ME III, 112

šàurs: šauriņas bikses Sonnaxt. šaûra? (= maza) saprašana Frauenb. Subst. šàurums: vainaciņu dare̦naju šaurumā, platumā BW. 5489, 1. Zur Etymologie vgl. auch FBR. X, 62 und Pedersen Studi balt. IV, 152 f.

Avots: EH II, 623

šàurs (li. siaũras "schmal"), eng, schmal, beschränkt: jauni puiši, šauras acis BW. 12304. actiņas gluži šauras A. 1896, S. 135. šauriņa izkapts A. XX, 860. šaura pārtika (schmale Kost) LP. II, 132. Subst. šàurums (li. siaurùmas "Schmalheit"), die Enge, Schmalheit: jūŗas šaurums, Meerenge; zemes šaurums, die Landenge. wenn vom Begriff "eingebogen" auszugehen ist, nebst le. saurs Zbiór XVIII, 403 "schmal", zur Wurzel seu̯- "biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 470), wozu vielleicht (wenn urspr.: gebogen, gekrümmt) auch aksl. šujь, ai. savyá-ḥ, av. haoya- "link" (zur Bed. vgI. le. krèiss, lat. laevus, d. link, die alle eine urspr. Bed. "gekrümmt, gebogen" voraussetzen). Hierher dann vielleicht auch saũja (als "Eingebogenes") und slav. sujь

Avots: ME IV, 7

šàursir̂dĩba,* die Engherzigkeit Vēr. II, 479; A. 1896, S. 401; Jauna Raža IV, 62.

Avots: ME IV, 7

šàursirdîgs,* engherzig Stari II, 610; Baltp. R. I, 122: šaursirdīgas duomas Kundz. Kronv. 49. šaursirdīgi turēties pie savām... duomām 55.

Avots: ME IV, 7

šàursir̂dis,* ein Engherziger Celm., Vēr. 1, 1191.

Avots: ME IV, 7

šàurslîežu* dzelzceļš, eine Schmalspurbahn MWM. VIII, 292; Konv. ² 681.

Avots: ME IV, 7

apmetinât, ‡

2) = apmest 2: apmetina lûciņu ve̦lnam ap kaklu Pas. VIII, 436; ‡

3) = apmẽ̦tât 2, apdiêgt, apšūt 1 Bers.: a. lakatiņam malas; ‡

4) "?": kurpnieks ar tuo apmetināja... ziemas zābakus Janš. Bandavā II, 251. Subst. apmetinãjums, die Einfassung, der Besatz
(?): gar apakšu šiem lindrukiem gāja vis˙apkārt šaurs, sarkans apmetinājums Janš. Nīca 42 (ähnlich 43, Precību viesulis 52, Dzimtene I ² , 21; V, 11, Līgava I, 270).

Avots: EH I, 101

I brasls [C., PS., Ruj., braslis Iwanden.], braslājs, auch brasla [Ronneb.],

1) die Furt, die Stelle, wo man durchwaten
(bradāt) kann: nav visur braslas, kur straujš ūdens. brasli izbridām BW. 35440;

2) ein kleiner mit Gras bewachsener Bach, den man durchwaten kann
Naud.;

3) akmeņu brasls, eine lange reihe von Steinen, ein Steindamm:
stiepjas šaurs akmeņu brasls (akmeņu rinda), pa kuru var tālu ieiet kājām Alaukstā LP. VI, 449.

Avots: ME I, 324

ìekãrĩba, die Begierde, das Verlangen: šaursirdīgas iekārības MWM. VI, 736.

Avots: ME II, 26

ìetîstît (freqn.), ìetīt, einwickeln, einhüllen: bē̦rnu autiņuos. viņa ietina galvu villainē. nakts ietinusi upi savā tumsā A. XX, 242. Refl. - tiês, sich einwickeln, sich einhüllen, sich verwickeln: apse̦gs šaurs, ka nevar ietīties Jes. 28, 20. gruoža ietinusies ritenī.

Avots: ME II, 82

kaza: Demin. verächtl. kažele Siuxt, Pas. VI, 153, Janš. Bandavā I, 32, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73; 1): balta k. BW. 11652. pinkainuo kazu 18399. meža k., das Reh - auch Zvirgzdine; pē̦rkuona k., die Bekassine Wirginalen;

5): kaziņas, "ķigulīšu spēle" Grünh.: uz kaziņam iet;

6): kaza, ‡

d) ein hölzernes Behältnis, worin Kalk auf das Gerüst eines Neubaus hinaufgetragen wird
Orellen; ‡

e) "stīpu drāžamā ierīce" Siuxt; ‡

f) "šaurs gabals nekasta siena" Festen; kaziņa,

c): auch Saikava; ‡

d) ein kleiner, mit einer Hand zu lenkender Hobel
Warkl.

Avots: EH I, 596, 597

laũkceļš, der Feldweg: [pašaurs, izgrambuots laukceļš te nuogriezās nuo lielceļa Veselis Saules kapsēta 35].

Avots: ME II, 426

I liêsa: iedeva zeķenes kâ teļa liesu BW. 25378. zirgam l. (eine Krankheit) Liepna. l. (Kolik, Milzbrand) pieme̦tas cūkām re̦ti, vairāk zirgiem Siuxt. Figürlich: ein schmaler Streifen Land: mums iemērīja šituo liesu AP. (ähnlich. Bērzgale, Ermes, Heidenfeld, Meselau, Sessw.). šaurs kâ l. Kegeln. tāda l. vien te ir C.

Avots: EH I, 756

I lùmsts, gew. der Plur. lumsti, auch lumstes [Rozentov], Adsel,

1) [lumsti Neu-Rahden, lùmsti PS., lumstiņas Wessen, lumstes Ronneb., Alt-Bergfried, Naukschen, lumstes ² od. lumstis ² Ruj.], die Weberhefteln, Nietenhölzer:
lumsts ir ļuoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, kuo izbāž caur aude̦kla dzijām starp lieluo buomi un nītīm. lumstu uzde̦vums ir uzturēt starp dzijām tâ sauktuo šķiemeni Salisb., Laud., Lös. šķiemiņuos ielika lumstiņus un dzijas galus apņēma ap riestuvja rīklīti Jauns.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 400; lumsti "breite Kieferspäne" Bers., Warkl.];

2) ein Strohgeflecht als Decke für Mistbeete
AP., Drosth. (vgl. limts);

3) der Lauch:
sīpuolu lumsti Lesten, Neuenburg; die Staude: ne˙viena kartupeļu lumsta vairs LP. V, 92; [4) TreSpe LD. - Zur Bed. 1 vgl. Būga KSn. I, 264.]

Avots: ME II, 512, 513

I pamît,

1): kad gani mazāki, tad biežāk jāpamij Oknist;

2) tauschen
(perfektiv): jis i[r] pamijis guovi ar kazu Pas. XI, 404. mīškuoš zirgiem; i[r] pamija Auleja. Refl. -tiês,

2): šaurs koridorītis, kuŗā dlvi pieauguši cilvē̦ki nevarēja p. Jauns. Raksti IV, 41.

Avots: EH II, 157

I puôds,

1): der Kessel
Livl. n. BielU., Salisb.: zâļu p. ugunī BW. 20131 (aus Schrunden). ne vairs vārīšu, ne vairs cepīšu, nei sava puodiņa dedzināšu 19279 (aus Livl.); zvirgzdu p. Siuxt "čuguna puods, kam dibe̦ns šaurs, vidusplats un augša atkal šaurāka"; puodiņš Schujen, ein Gefäss, in dem das Essen gekocht wird; puôdeņš Auleja, Lixna "krūz(īt)e";

5): auch (mit uô) Lis., Lubn.; "bē̦rzlape" (mit uô) AP.; ruozē̦tais puôdiņš AP., ein gewisser Pilz; ‡

6) puodiņus likt, schröpfen (?):
slimiem vīriem viņa puodiņus lika Jauns. B. gr. ³ I, 68.

Avots: EH II, 345

rîdze ² Līn., Ahs., Nigr., Schrunden, Bauske, Luttr.,

1) eine mit Steppstichen genähte
Naht, Steppnaht, Ahs., Nigr., der Hohlsaum, Höhler (s. die Abbild. bei rìdze) Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378: rīdzes (rîdzi 2 RKr. XVI, 140, BW. 7384) dzīt, höhlern Luttr. atlieca (sc.: piedurknēm) galu un izdzina cauruo rīdzi RKr. XVII, 27, meitas izšuj kre̦klam rīdzes gar apkakli Ahs. nedz vīles irst, nēdz rīdzes un apšuvumi skarst Janš. Dzimtene ² I, 69. apruoči . . . aprīdzē̦ti trīskārtu rīdzēm ar sarkaniem diegiem Dzimtene V, 116;

2) rîdze ² Līn.; das obere, in Streifen gestrickte Ende bei Handschuhen u. Strümpfen Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378, Nigr., Amboten; der Zwickel am Strumpf
Nigr.: es rîdzi ² jau e̦smu nuoadījuse Wain. (viņa) nuoluocīja zeķes rīdzi virspus ceļa drusku uz leju Janš. Dzimtene ² II, 167;

3) "(vīriešu) rupja linu kre̦kla šaurs, vaļīgs, ruokām šūts apšuvums apkaklītē un apruocēs" Schrunden, Kabillen;

4) "ein grosser Saum eines unordentlich genähten Kleides"
Funkenhof;

5) "ein altes, sich auflösendes Netz od. Kleid"
Pilten;

6) "das noch unbedachte Skelett eines Neubaus"
Pilten;

7) "?": asiņainas rīdzes uz muguras. Nebst ridze von einer Wurzelform reig- (neben reik- in rika. s. dies), wozu auch apr. rīgewings "haderhaftig"?

Avots: ME III, 536

skupsna, auch skupsnis, ein Büschel; ein kleines Wäldchen, kleiner Hain: skupsniņa - mazs, šaurs kuoku pudurītis N.-Peb, n. Latv. Saule 1927, No 55/56, S. 618. piede̦r pie meža arī . . . kuoku pudurs, skupsna, bet nav tāpēc vis jau mežs Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 4. neliela kastaņu skupsna U. b. 113, 146. aiz laukiem egļu skupsnītis šalc Vēr. II, 806. Vgl. kupsnis, kupsa; wohl nebst skupškis und skupele zu an. skauf oder skúfr "Büschel, Quaste", ahd. scoub "Bündel", scubil "Büschel, Hanfen", got. skuft "Schopf" u. a. (bei-Walde Vrgl. Wrtb. II, 555),

Avots: ME III, 905

trītava: "šaurs izkapšu trinamais suoliņš ar rievu vidū" (mit ĩ) Seyershof.

Avots: EH II, 697