I pamît,

1): kad gani mazāki, tad biežāk jāpamij Oknist;

2) tauschen
(perfektiv): jis i[r] pamijis guovi ar kazu Pas. XI, 404. mīškuoš zirgiem; i[r] pamija Auleja. Refl. -tiês,

2): šaurs koridorītis, kuŗā dlvi pieauguši cilvē̦ki nevarēja p. Jauns. Raksti IV, 41.

Avots: EH II, 157

II pamĩt, ‡ Refl. -tiês, "?" : ne˙kad kāja neuaminas ātrāk Brigadere Dievs, daba, darbs 84.

Avots: EH II, 157

pamît, tr., abwechseln, ablösen: ruoka ruociņu i pamija pie lieluo dzirnaviņu; kas, māsiņa, tev pamija (Var.: pārmija) tālajās tautiņās? BW. 17582. [Refl. -tiês,

1) tauschen:
iesim zirgiem pamīties! Arrasch;

2) ausweichen:
uz šaura ceļa nevar pamīties Warkh., Warkl., Kreuzb.]

Avots: ME III, 72

pamĩt [li. pamìnti], tr., niedertreten, niederdrücken, ein wenig treten: paminas; [taku paminušas BW. 35071, 3; eine Zeitlang das Getreide in der Tenne mit Pferden treten, dreschen].

Avots: ME III, 72