Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šausti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šausti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

aizšausties

àizšaũstiês, sich verhüllen, -decken Rutzau. Zu li. siaũsti "umhüllen".

Avots: EH I, 55

šausti

šaûsti 2 : šausti Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 623

šausties

šaustiês L. (li. šiáuštis "sich sträuben"), sich die Haare zu Berge stehen lassen. Zu šausmas.

Avots: ME IV, 8

Šķirkļa skaidrojumā (5)

šausmas

šaũsmas Dunika, N. - Bartau, Katzd., Nigr., (mit àu) C., PS., Arrasch, Ermes, Jürg., Schujen, Wolm., (mit àu 2 ) KL, Lubn., Prl., Saikava, Sessw., (mit aû) Gr. - Buschhof, (mit aû 2 ) Bershof, Kandau, Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, auch šaušmas Dünsb., Schauder: viņu sagrāba tādas neizpruotamas saldas šausmas Lautb. Luomi 177. grūž cilvē̦ku... šausmu rīklē Vēr. I, 1063. pārcietām vis˙smagākās šausmas 1513 stāvēju brīdi šausmās MWM. XI, 220. šausmas nuo miruoņiem Pūrs I, 97. Nebst šaustiês, šaušalas und šausteris zu li. šiáuštis "sich sträuben (von den Haaren)" nach Leskien Abl. 320, šiáušti "zerzausen (die Haare)" nach Būga KZ. LI, 124 und (nach Jagić AfslPh. lI, 397) zu kroat. susmat "zerzaust".

Avots: ME IV, 7

šaust

šàust Wolm., C., Ermes, (mit àu 2 ) Gr. - Buschhof, Prl., Sessw., Warkl., (mit aû 2 ) Bauske, Dond., Nigr. (li. siaũsti "schlagen (Bezzenberger Lit. Stud. 168), worfeln, spielen, toben, rasen"), šàušu, šàutu, stäupen, geisseln U.: šaut (Var.: per), māmiņa, mani mazu ar vītuola žagariņu! BW. 1711, 2 (ähnlich 6991 var.; 8627; 114281). lai šauš kungi ve̦cus vīrus ar ābeļu rīkstītēm! 22118 (ähnlich 29154). kāpēc manus bālelinus šauš sestdienas vakarā? 31300. auka trakuo un viļņus šauš U. b. 42, 23. pautus (uolas) šaust Siuxt, Wandsen (mit aû 2 ), U., zu Ostern mit Ruten schlagen, wovon der Bedrohte sich durch Eier loskauft. Figürlich: nepatīkamus viesus šauta ļuoti asām satiriskām dziesmām BW. III, 1, 8. Refl. -tiês, einander oder sich geisseln; sich geisseln lassen: puiši grib ar meitām šaûstiês 2 Nigr. es vairs neļaušuos šausties Por. IV, 155. nebūtu licis šausties jē̦ls Dziesmu grām. 68, 1. Subst. šàutẽjs, wer stäupt, geisselt (= šautnieks); der Geisselbruder Dr., ein Flagellant: kuo duosim šautējam? BW. 32264, 1. parādījās ve̦se̦li bari šautēju. Nebst šust und li. IIl p. prt. ùžstautė (in Dusetos) "versetzte einen Hieb, Schlag", siũtis "Stoss" wohl zu r. шутъ "Possenreisser", s. Bezzenberger GGA. 1898, 5511 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 472.

Avots: ME IV, 8

šaustīt

II šàustît 2 , ‡

2) vergeuden; allzu viel (etwas) essen
(šàustêt 2 ) Bērzgale: š. mantu, maizi. Refl. -tiês,

1): kuo tu šausties apkārt kâ kaķis? (zu jem., der sich auffällig anzuschmeicheln sucht)
Laud., Saikava. viņš šaustās kâ atspuole (von jem., der mehrere Handwerke lernt und in keinem von ihnen vorwärts kommt) Schnickern.

Avots: EH II, 623

šaustīt

II šàustît 2 Lubn., Memelshof, Saikava, = durstît; šaûstît 2 Bauske "schnell und flüchtig trakeln". Refl. -tiês,

1) = šaudīties 2: liesmas šaustās Bers., Arrasch; šàustīties 2 šurpu, turpu Golg.; hin und her laufen (mit aũ) Salis;

2) = dīdīties Meselau: tie šaustās un bļaustās Plūd. Rakstn. I, 188. iesācis gar žuogiem šaustīties MWM. (vgl. žaustîties). kuo tu te šausties! sagt man zu einem Kinde, das unruhig hin und her läuft und oft hinfällt Erlaa;

3) "sich in eine Sache einmischen"
Wessen.

Avots: ME IV, 8

vēžaustiņas

vēžaustiņas Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169; RKr. II, 70, vēžaustiņi U., vēžaušas St., vēžauši Elv., Für. I, Maiblümchen, Maiglöckchen (convallaria majalis L.); vēšaustiņš Mag. IV, 2, 55, lathraea squamaria. Wohl zu vêzis II + àuss (die feinen Wurzeln erinnern an die Fühlhörner der Krebse).

Avots: ME IV, 575