ìedĩdît, eindressieren, eindrillen:uz blēņām iedīdīts Zeifert Chrest. III, 3, 22. labi edīdīti saimes ļaudis Purap. Kakt. 157. meitene pataisīja iedīdītu kniksi Stari I, 47. Refl. - tiês,sich einderssieren:viņš ar šām formām nevarēja aprast un viņās iedīdīties MWM. VIII, 614.
1)falzen, balzen: kuŗā purvā būs medņiem riesties Upīte Medn. laiki;
2)"āvīties, dīdīties". Nebst riest(u)s, riestuot zu li. raĩstas"Brunstzeit" und (nach Persson Beitr. 838 und Trautmann Wrtb. 242) zur Wurzel von le. rikši (s. unter riksis); zur Bed. vgl. čech. tokati"balzen": le. tecêt"lauten" u. a.
2)riẽstuôtiês Bl:, rìestuôtiês Wolm., riekstuôt2 Golg., falzen, sich in der Brunstzeit befinden U.: putni riestuojas Erlaa, riêkstuojas2 A.-Peb. zaķi riestuojas Janš. Dzimtene V, 179.
II šàustît2 Lubn., Memelshof, Saikava, = durstît; šaûstît2 Bauske "schnell und flüchtig trakeln". Refl. -tiês,
1)= šaudīties 2: liesmas šaustās Bers., Arrasch; šàustīties2šurpu, turpu Golg.; hin und her laufen (mit aũ) Salis;
2)= dīdīties Meselau: tie šaustās un bļaustās Plūd. Rakstn. I, 188. iesācis gar žuogiem šaustīties MWM. (vgl. žaustîties). kuo tu te šausties!sagt man zu einem Kinde, das unruhig hin und her läuft und oft hinfällt Erlaa;
‡ *trival˜ki, in der Verbind. trival˜kus sist od. taisīt "dīdīties, skriet aiz prieka" (wo?): bē̦rni tikai taisa trivalkus, un es nedabūju ne˙maz apgulties.