Paplašinātā meklēšana

šeku (unter šekur): auch Allendorf, Orellen, Smilt, (mit e, > hochle. a ) Kaltenbr., Pilda.

Avots: EH II, 625

še̦kumaîns, gegabelt: š. uozuols LP. I, 1 11.

Avots: ME IV, 15

še̦kums,

1): kuoka š. Siuxt; še̦kuma arkls ebenda;

2): auch Grob., Neuhausen, Siuxt; die Stelle, wo zwei Wege im spitzen Winkel zusammenlaufen
Diet.; ‡

4) "(spalvu) kušķis" Nötk.: ķerties kam še̦kumā ("pakausī matuos" [?]).

Avots: EH II, 625

še̦kums Bauske, Behnen, Dond., Jürg., Kand., Selg., Siuxt, Wandsen,

1) ein gabeliger Ast
U.; die Gabelstelie des Astes U., Druw., Grawendahl,Geistershof, Gramsden, des Baumes Annenburg, Laud.; der Baumgipfel Depkin n. U.: dē̦lu māte iesprūduse sausa kuoka še̦kumā (Var.: starpiņā) BW. 23628. kuoku še̦kumuos Konv. ² 1887. medinieks nuolicis burvja piķi uozuola še̦kumā LP. VI, 723;

2) die Gabelung der Beine
(U., BW. 34777, Grünwald, Laud., Selg., Odensee, Gramsden, Kalnzeem) oder der Hosen: jaunībā trakumā zars ieskrēja še̦kumā Lennew.;

3) das Schlüsselbein
Kawall n. U.; "kājas stilbs" Wenden. Vgl. šakums und das echt le. se̦kums.

Avots: ME IV, 15

šekur: auch Orellen, (mit a < e, ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 625

šekur, Adv.,

1) (verkürzt) šeku Serbigal n. FBR. IV, 58, Salis, Wessen, šek Serbigal n. FBR. IV, 58, hier
Aahof, Lis.: šekur es ne˙kad neešu bijis Mar. n. RKr. XV, 139. šekur ēd šās kaņepītes! Pas. IV, 383;

2) auch še̦kur Warkh., hierher:
atspēra mani šekur LP. VI, 779 (aus Peterskapelle), še̦kur bruokast! Pas. V, 149 (aus Welonen). Aus še . kur.

Avots: ME IV, 15

[êku(r), = šekur, še, hier Ronneb.]

Avots: ME I, 573

[êku(r), = šekur, še, hier Ronneb.]

Avots: ME I, 573

pìesêst,

1) sich setzen:
piesēžat lūdzami, ich bitte, setzen Sie sich! U. piesēdi, būsi viesis! (eine im Lindenschen übliche Redensart, wenn jemand zum Sitzen auffordert) Mag. XIII, 3, 53. nāc, piesēsti šeku, uz skraģa! Kārstenis. vecene lūguse piesēst, kamē̦r viņa pagādāšuot ēst LP. VII, 1267. kad dzīŗu ļaudis pie galda piesēž... VII, 396;

2) sitzend andrücken, sich draufsetzen:
sēdi gudri, man[a] māsiņa, piesēd[i] viņa svārku stūri, tad tu viņu uzvaļāsi visu mūžu dzīvuodama! BW. 16088;

3) sitzend anfüllen; sich mit Sitzenden anfüllen: es piesēdu (Var.: apsēdu) tautu galdu ar deviņiem bāliņiem BW. 19157 var. pilli krūmi piesē̦duši ventenieku dzeltenīšu 11558. pilli beņķi piesē̦duši le̦pnu tautu istabā 16304. starp bagāti piesē̦stām galdu rindām. Refl. -tiês,

1) sich (an etwas) setzen:
pie liepiņas piesēduos VL. ja kāds nuo kāzeniekiem nejauši piesēdās pie panāksnieku galda . . . BW. III, 1, 55;

2) sich (mit Sitzenden) anfüllen:
uozuoliņš sīku putnu piesēdies BW. 7876, 2. (krē̦sli) pa vasaru maz cilāti un tādēļ bagātīgi putekļu piesē̦dušies De̦glavs Rīga II, 1, 170.

Avots: ME III, 288, 289

šek (unter šekur): auch Orellen; "da hast du!" (beim Reichen eines Gegenstandes) Kaugershof.

Avots: EH II, 625

sekur Mar. n. RKr. XVII, 146, = šekur.

Avots: ME III, 815

‡ šķekur Smilt. n. FBR. XVI, 165, = šekur 1.

Avots: EH II, 630