2):ķũlītis Lems., die Keule eines geschlachteten Schweins: nuoskrubini savu ķūlīti un uztaisi pīpīti! Austriņš Daugava 1928, S. 982; ķūlis Trik., der Vorderarm;kājas stilbs;
3):tāds kā ķ. Dunika, Lems., (mit û2 ) Wainsel; ein fauler und dummer Mensch Kr. Hasenpot; ķûlis2 Salis, wer habgierig seine Arbeiter übermässig ausnutzt (zu viel arbeiten lässt);
4)der Baumstamm: ieruočus ... pieslējušl pie liepas liemeņa Janš. Mežv. ļ. I, 55 (ähnlich 204 und Līgava I, 368). liels kâ l.(von einern grossen Menschen) Wessen. Hierher gehört wohl auch l. III.
2):lielu, pliku kaulu - visu guovs stulpi Pas. IX, 425. (zirgam) aste nuogriezta līdz stulpei A. Upītis Pirmā nakts 241; "kājas stilbs, kam pē̦da amputē̦ta" (mit ùl2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.; ein Arm, dessen Hand amputiert ist (mit ùl2 ) Gr.-Buschh., Pilda, Warkh.: jī gūn bē̦rnu ar tām pašām stulpēm, te uz reizes ruokas jai ataug Pas. IX, 205 (aus Lettg.);