Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šiebt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šiebt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
atšiebt
atšiebt, atšiept 2 Son., Nerft, tr.,
1) hervorstrecken, hängen lassen
(apakšlūpu): ta ta nu ir lūpu atšiebis Lind., Mag. XIII, 3, 65; Etn. II, 97. atšiebis lūpu kā ve̦cs zirgs Barb.;
2) die Zähne fletschen,
auch refl.: atsašiepis BW. 20123. viņš nekaunīgi atšiepās Jauns. Balt. gr. I, 191. [acašiept Nerft, (eine Arbeit energisch beginnen, aber nachher) erschlaffen und (die Areit) nicht zu Ende füren.]
Avots: ME I, 200, 201
1) hervorstrecken, hängen lassen
(apakšlūpu): ta ta nu ir lūpu atšiebis Lind., Mag. XIII, 3, 65; Etn. II, 97. atšiebis lūpu kā ve̦cs zirgs Barb.;
2) die Zähne fletschen,
auch refl.: atsašiepis BW. 20123. viņš nekaunīgi atšiepās Jauns. Balt. gr. I, 191. [acašiept Nerft, (eine Arbeit energisch beginnen, aber nachher) erschlaffen und (die Areit) nicht zu Ende füren.]
Avots: ME I, 200, 201
šiebt
šiebt, in der Zstz. atšiebt (lūpu), (die Lippe) vorstrecken Lind. n. U. ("richtiger wohl šiept").
Avots: ME IV, 20
Avots: ME IV, 20
Šķirkļa skaidrojumā (6)
atšiept
atšìept 2 (unter atšiebt),
1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,
1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;
2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!
Avots: EH I, 173
1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,
1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;
2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!
Avots: EH I, 173
atšķiebt
atšviept
atšviept
[atšviêpt 2 -pju, -pu (Gr. - Sessau) lūpu = atstiept l.; šviept wohl durch Kontamination von šiebt und viept.]
Avots: ME I, 203
Avots: ME I, 203
atžiebt
II atžiebt lūpu, die Lippe hängen lassen: atžiebis lūpu kā ve̦cs zirgs (Barb.); vgl. atšiebt.
Avots: ME I, 214
Avots: ME I, 214
izšiept
‡ izšiept, die Lippen zum Lächeln hervorstrecken (verachtl.) Nautrēni: muti izšiepis kai teļš; auslachen Oberl. n. U. (unter šiebt), Gr.-Buschh., Wessen, ("mit iê ") Līvāni. Refl. -tiês "?": izšiepies kai ķīlis (II?) Nautrēni.
Avots: EH I, 485
Avots: EH I, 485