atšiept
atšìept 2 (unter atšiebt),
1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,
1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;
2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!
Avots: EH I, 173
1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,
1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;
2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!
Avots: EH I, 173