Paplašinātā meklēšana

šita Prl. n. FBR. VI, 113, Adv., = šite.

Avots: ME IV, 19

‡ šitaî Lubn. n. FBR. xvn, 134, = šitâ.

Avots: EH II, 626

šitaîds: auch Lubn., Višķi.

Avots: EH II, 626

šitaîds Preili n. FBR. VIII, 16, = šitâds.

Avots: ME IV, 19

šitais Serbigal n. FBR. IV, 58 u. a., = šitas: šitais... paduoms dievam labi patika Etn. I, 85 (aus Bruckenl. šitajiem puisē̦niem divi bēdas BW. 12915, 5 var.

Avots: ME IV, 19

šitanais Walk, = šitais.

Avots: ME IV, 19

šitas, = šis: šitas cilvē̦ks man nepatīk Ahs.; stilistisch vulgärer als šis: vgl. li. šitas.

Avots: ME IV, 19

klùrga, ²

1) [klur̃ga Trik., Jürg., Serbigal], der Kranich
Lub. [vgl. dazu klūrêt];

2) eine brütende Glucke, Henne
Bers.;

3) ein Humpelnder, Hinkender von grossem Wuchse,
[klur̃ga C., Schujen, Arrasch], ein Schimpfwort Stom.: tādiem lieliem suoļiem kâ klurga nāk, ka zeme vien dun A. X, 722. viņš ar savām gaŗajām kājām cilpās kâ klurga pa mauriņu A. XX, 764. kas šitai klurgai te pa mūsu māju meklēt Niedra;

4) klurgas, die Stelzen
Karls.

Avots: ME II, 236

leicums "ein grosser Mensch": šitam lielajam leicumam darbu vien gan nevarēšu pieduot JU.; [in Drosth. sei lèicums ein grosser, fauler Lümmel].

Avots: ME II, 445

mẽ̦rs: loc. s. mērī BW. 16779,

1):

bez mē̦ra; sehr viel, in grosser Anzahl:
b. m. ir šūtas ķisinkules Seyershof. tā man deva alu dzert, bez mēriņa mēruodama .BW. 28832. kam tas jēma gaŗu mē̦ru, īsus vamžus šūdināja 20683: auzas skara, kalpa vīrs, tie vienā mēriņā (Var.: abi vienu labumiņu) 9723, 1. četri pē̦di nuo zemes, kad mērī auguošu kuoku, tad tis ir krūšu m. Saikava. ceļa m., ein bestimmtes (abgemessenes) Stück Weges Frauenb.: mums tur bij ceļu mē̦ri gar kruogu; saimniekam katram savs m. jākuovj. zâle šitamā mē̦rā (wobei man eine gewisse Höhe des Grases zeigt) Kaltenbr. rudzi jau bij ceļu mē̦rā (bis zu den Knieen) Jauns. Neskaties saulē 171. ja izkapts kāts mē̦rā (dem Wuchs des Mähers angepasst), es nelīkstuos Heidenfeld. pa mē̦ram (nach dem Mass) izšuva Sonnaxt. izkapts pa mē̦ram: nij cieta, nij mīkšta od. nij uzkum, nij atkaru Heidenfeld;

2): citi dzēre pilnus mē̦rus, es tuo mē̦ru palieciņus BW. 20093; ‡

4) "eine eingebildete Krankheit":
bē̦rnam ir m. - viņš neē̦d, neaug Ronneb., Smilt., Trik.; ‡

5) dzīvības m., das Lebensziel
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

6) vienā mē̦rā, = viênmē̦r, immerfort
Blieden n FBR. XVI, 101.

Avots: EH I, 809

nirva "?": es nezinu, par kuo ti maza nauda tiek kalta kâ šita; sudraba nirva Blaum. Vgl. nirva.

Avots: ME II, 745

pasmelˆt: p. ūdeni spainī Pas. XIII, 201. šitai duobē pasmelsim Tdz. 55396. es būt[u] pasmē̦luse (scil.: tādu līgavu) te̦kuošā upītē 45438.

Avots: EH XIII, 174

pèņķe ² , peņķis Wid., perįķes Jürg., das Malheur, das Unglück, die Verwicklung, die Schwierigkeit: ar šitao cilvē̦ku man liela peņķe Bers. n. Etn. II, 1. es ietiku tādā peņķē, ka: avui! Mar. n. RKr. XV, 130. lai tevi peņķis! Lubn.

Avots: ME III, 201

satraucis, die Schelte Wid.; die Aufregung: šitas satraucis tev bij gluži veselīgs Blaum.

Avots: ME III, 765

seķine, eine Schwätzerin, Plappertasche: klausies nu! vai tad šitai seķinei var ticēt! Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 815

šite̦nais Kremon, = šitais.

Avots: ME IV, 19

šitis, hochle. (z. B. bei Spr., in Preili n. FBR. VIII, 16, N. - Schwanb.) füt šitas.

Avots: ME IV, 19

skabũzis: "veca bukņa" Grünh.; "ve̦ca, slikta te̦lpa" Morizberg; ar skabūzim līdzīgu klētiņu Veselis Cilv. sac. 127. ilgāk viņš te nenīks šitajā skabūzī A. Upītis Sm. lapa 44. niecīguo, ve̦cuo skabūžu dēļ Janš. Līgava I, 125.

Avots: EH II, 496

štas Bers., Idsel, Lems., Ogersh., Orellen, Pernigel, Sessw., Wolm., Serbigal, = šitas, dieser.

Avots: ME IV, 103

‡ štis Nerft, = šitas, dieser.

Avots: EH II, 656