Paplašinātā meklēšana

šlaka, s. šļaka.

Avots: ME IV, 58

šlakata Arrasch, Schwanb., s. šļakata.

Avots: ME IV, 58

I šļaka,

1) = slaka, šļakata: viļņu šļakas Stari II, 732. putas un ūdeņa šļakās JR. VII, 65. saltas šļakas līst gar vaigiem MWM. XI, 223;

2) auch šlaka, Schlackenwetter
U.

Avots: ME IV, 61

II šļaka U., šlaka U.,

1) der Schlag, die Apoplexie
U., (mit šl-) Lasd., (mit šļ-) Serbigal;

2) der Pendel
U., (mit šļ-) Dunika, Serbigal, (mit šl-) Lasd.;

3) der Schlag (die Abteilung) des geteilten Waldes
U., (mit šļ-) Dunika, Stürzenhof, (mit šl-) Lasd.;

4) die Art das Geschiecht
(mit šļ-) Serbigal;

5) die Farbe im Kartenspiel
(mit šļ-) Dunika;

6) das Wenden des Segels
Lems. und Salis n. U., (mit šl-) Lasd. Aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 61

šļakans,

1) = šļagans (zum k vgl. ļe̦kans), nicht straff Saikava, Warkl.; schwer (mit šl-) Schwanb.: šļakans vē̦de̦rs Warkl. šļakans valgs Saikava. šlakans maiss Schwanb.;

2) šļakans, s. šļakāns 1.

Avots: ME IV, 61

šļakata Bers., Bershof, C., Ermes, Fest., Golg., Lennew., Lub., Lubn., Mar., Nötk., Siuxt, Smilt., Schwanb., šlakata, šļakate Saikava, der Tropfen, der Spritzer, der Strahl (einer Flüssigkeit): ūdens šļakatas, kas atsitas Bers. u. a. ūdens šļakatas nuošļakatājās pa gaisu Kleinb. st. 10 (ähnlich MWM. v. J. 1896, S. 919). nuo visas šalts mani ķēra tik neliela šļakata Fest. baltas putas pār galvu man šlakatas šļāc Sudr. E. (meiča) krita... baseinā, un šļakatas uzmirdzēja gaisā Veselis Tīrumu ļaudis, kamē̦r līķis mājās, nedrīkst velēties, juo šļakatas krītuot līķim ģīmī BW. III, 3, 862. zapts nuogāja (izlija nuo trauka) šļakatēm Saikava.

Avots: ME IV, 61