Paplašinātā meklēšana

nùošmĩkstêt: sadevu, ka nošmīkstēja vien bers., N.-peb. aizskrēja caur krūmiem, ka nuošmīkstēja vien Grünw.

Avots: EH II, 97

nùošmĩkstêt, nùošmīkš(ķ)êt, nùošmiukstêt, intr., einen klatschenden, knallenden Laut von sich geben: ragana iesituot pa kājām, ka nuošmīkstuot vien LP. VII, 655. [pātaga gāja pa gaisu, ka nuošmīkstēja vien Infl., Vank.] piepeši nuošmīkst skūpsts uz sārtajām lūpām Poruk. līdz gaismai nuošmiukstēja zaļuozuola galuotnīte BW. 30568. kuoks nuogāzās, zari vien nuošmīkstēja Tirs.

Avots: ME II, 870

pašmĩkstêt, auch refl. -tiês, intr., ein Geräusch machen: izlikās, kâ kad krūmi pašmīkstē̦tuos A. XI, 113.

Avots: ME III, 115

‡ pašmīkstinât, ein wenig šmīkstinât: guovs ... pašmīkstināja asti Upītis Pirmā nakts 411.

Avots: EH XIII, 179

šmīks! Interjektion: šmīks!... uolekts šņāca uz Jēča muguras Tirzm. 6. tuvumā iespēra . . . šmīks-draks! Vēr. I, 1168.

Avots: ME IV, 85

šmīkstenice Spr., ein Knüppel, eine Peitsche.

Avots: ME IV, 85

šmĩkstêt: lapas šmĩkst, kad lîst Ramkau.

Avots: EH II, 649

šmĩkstêt AP., Drosth., Grünw., Jürg., Nötk., Salis, MSiI., Salisb., Schujen, Serben, Smilten, Stolben, Sennus, Stenden, Schibbenhof, Wandsen, Widdrisch, (mit ì ² ) Bers., Kl., Go1g., Ogershof, Stomersee, Saikava, Aahof, Festen, Selsau, Sessw., Schwanb., šmīkstêt Spr., Wid., Lennew., Fehteln, Lasd., Laud., Meselau, N.-Peb., Ramkau, Wessen, šmīkšķêt Fest., Grünw., Lennew., auch refl. -tiês, Schallverbum, = smīkstêt I, knallen, klatschen, schnalzen, pfeifen, sausen: braucuot pātaga pa gaisu(gar ausīm) vien šmīkstēja Jürg., Fest., Salis, Schibbenhof, Wessen (ähnlich: A. v. 3. 1898, S. 8). gans vicina rīksti pa gaisu tik ātri, ka šmīkst vien Drosth., Katharinenhof, Ruj. vicuoja tik (ar žagariem), ka šmīkstēja vien Valdis Stabur. b. 189. skūpstās, ka šmìkst ² vien Adsel. dzirdi ... putna spārnus šmīkstam R. Kam. 169. (ähnlich: Aps. V, 11; Saul. III, 226; Kaudz. Vecpiebalga 8). guovs skrēja caur krūmiem, ka šmīkstēja vien Ramkau. bulta šmīkst pa gaisu A. XXI, 597. sirmie bē̦rzi šmīkst MWM. XI, 260. šmīkstē̦dams kuoks nuokrita Saul. I, 76. pusnakts vē̦sma šmīkst MWM. IX, 40. dzirdēju . . ., kâ lietus šmīkstēja Stari II, 259. pele šmīkst Salis. iet ar jaunām pastalām, ka šmīkst vien Schibbenhof. kāvi kaujas, ka šmīkš vien Fest. šmīkstuošs truoksnis Saul. Vēr. I, 1167. smīkstējas linu pīcka, kad iešāvu kumeļam BW. 17977. sviežu šautri aruodā; ja bij rudzi, šmīkstējās, ja pe̦lavas - plūšķējās 25853 var.

Avots: ME IV, 85

šmĩkstinât: š. lūpas, pātagu Bers., Lasd.

Avots: EH II, 649

šmĩkstinât AP., Nötk., Schibbenhof, (mit ì ²⁾ Kl., Gr.-Buschhof, Golg., Memelshof, Ogershof, Saikava, Selsau, Warkh., fakt. zu šmĩkstêt, (mit der Peitsche)knallen, klatschen machen Spr., Golg., Ramkau; schmatzen Etn. II, 61: šmīkstināt pātagu Golg., Schibbenhof. citi pīckas šmīkstināja (Var.: plaukšķināja, plīkšķināja u. a.) BW. 30049. pirku patādziņu, ka varēju tautu dē̦lu . . . šmīkstināt (knallend schlagen) 21794 var, jāšmīkstina ar muti Etn. II, 61.

Avots: ME IV, 85

šmīkstuoņa Ar., das Knallen, Schnalzen, Sausen, Pfeifen Wid.: spārnu šmīkstuoņu dzirduot duomā vēju šalcam Pūrs I, 116. apgrūtina ar spārnu šmīkstuoņu e̦lpuošanu Aps. V, 24.

Avots: ME IV, 85

‡ *šmīksts (od. *šmīksta?) "?": ruoku nuoskūpstījis ar skaļu šmīkstu Jauns. J. un v. 199.

Avots: EH II, 649

II pĩcka C., picka ² Lis., eine Peitsche Manz., U., Bers., Lasd., Laud., Fest., AP., Fianden: ar pīckas kātu nuoņēma brūtei vaiņaku BW. III, 1, 50. vęlns dzęn briežus ar pīcku LP. VII, 237. šmaugā pīcka nuošmīkst uz bēŗa pusi Saulietis R. I, 185. vīšu pīcku trim starām BW. 21721. lunkans kâ pīcka Alm. Kaislību varā 136. kur bij man pīcku sist, ne uz sava kumeliņa? BW. 22744; in Nötk. auch eine geschmeidige Rute. Nebst estn. pītsk zunächst aus nd. pietske (in Grimms Wrtb. unter Peitsche).

Avots: ME III, 230

pleikšinât, fact., klatschen, knallen machen Etn. IV, 165: citi pīckas pleikšināja (Var.: plīkšķināja, šmīkstināja), es gruožiņu kustināju BW. 30049 var.

Avots: ME III, 334

šmèikstinât ² Golg., Saikava, = šmīkstinât: pātagu šmeikstinādams Saul. kas grib ņemt muižas meitu, lai vij gaŗu pātadziņu, ka varēja šmeikstināt nuo kambaŗa kambarī BW. 12153, 1 (aus Lubn.).

Avots: ME IV, 83, 84

‡ šmūkstêt PV., = šmīkstêt: bučuojas, ka šmūkst vien.

Avots: EH II, 650

‡ šmūkstuoņa PV., = šmīkstuoņa: bij ilga š., it kâ kāds liels putns smagi spārnus vēcinātu.

Avots: EH II, 650

I spitka: eine kleine Rute KatrE.: paņem rīksti! kuo tu ar tuo spitku! KatrE. baruons... gaisā spitku šmīkstināj[a] Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 175.

Avots: EH II, 552

sprādzinât (li. sprogìnti "aufplatzen machen"), tr., fakt. zu sprâgt,

1) (mit lautem Schall) platzen, explodieren machen; knallen machen:
akmeni sprādzinât Jürg., Warkl., (mit â ² ) Salis, Siuxt, Dunika. citi pīckas sprādzināja (Var.: plaukšināja, šmīkstināja u. a.) BW. 30049, 2. sprādzināšanas ietaises A. XXI, 491;

2) krepieren machen:
luopus sprâdzinât Wolm., Drosth., (mit â ² ) Dond., Wandsen, Dunika, Salis, Ruj.

Avots: ME III, 1014

švĩkstinât AP., Gramsden, Grünw., Jürg., Nötk., PS., Salis, Schibbenhof, Stenden, Wolmarshof, (mit ì ²⁾ Adsel, Bers., Kalz., Stomersee u. a., die durch švīkstēt bezeichneten Laute hervorbringen (lassen) PS., Vīt., Druw., (z. B. mit einem Griffel über eine Tafel streichend) Smilten : zaķu dzinēji švīkstināja krūmuos Saikava. viņa tīšām švīkstināja savus zīda svārkus gulē̦tājam gar galvu Lennew. ar kājām (Jürg.) oder kājas (Schibbenhof, Wolmarshof) švīkstināt (scharren, den Beifall äussernd Bers.). kājām mīksti švīkstinādami slīdēja ... nuo vienas puses uz uotru Skalbe Skaņas iz t. 64. švīkstina ar pastalām ejuot pa grīdu (Nötk.) jeb kājas ve̦lkuot pa zemi (Ramkau). dejuojuot kājam pa grīdu švīkstina Bers., Adsel. pastalas - gar zemi vilktas ejuot pa kulu - švìkstina ² Selsau, Sessw. ar rīksti pa gaisu, pa līdeni švīkstinat Gramsden, AP., Bald., Mar., Kalz. vicinuot švīkstināt rīksti vai pātagu Stenden, Salis, Aahof, N.-Schwanb., Sessw. vējš lapas švīkstina Lennew., Papendorf, Roop, Schujen, Sermus, Smilten; hörbar fisten Nötk.; "šmīkstināt; čaukstināt" Grünw.; aus einem geschlossenen Behälter durchs Loch die Luft hörbar herausströmen lassen Nötk., Meselau, (alus mucu švīkstināt) Saikava; švīkstina arī tukšu pīpi ve̦lkuot Sessw.; "čīkstināt, schlecht spielen".

Avots: ME IV, 118, 119

žmīkstinât,

1) = šmīkstinât: kuo tu tuo pātagu žmīkstini? Grawendahl;

2) schmatzen
Grawendahl.

Avots: ME IV, 822