Paplašinātā meklēšana

šuš! ein Zuruf, mit dem man Ferkel treibt St.

Avots: ME IV, 107

‡ šušèrne ² Kaltenbr., die Malzdarre.

Avots: EH II, 658

I šuška, ‡

2) ein schmutziges Kind
Allend., Wrangelshof; ein schmutziges Lebewesen Blumenhof, Wohlfahrt.

Avots: EH II, 658

I šuška, šušķis St., was unansehnlich, mager, klein ist Kurl. n. U. ("in Livl. unbekannt"). Aus suška, sušķis.

Avots: ME IV, 107

II šuška "pastalu adata" Korwenhof.

Avots: ME IV, 107

šušla, = šusla: brūns šķidrums, tīri kâ atdziru zāļu tēja vai cita kāda šušla Seifert Chrest. III, 3, 45.

Avots: ME IV, 107

I šušla: auch Domopol.

Avots: EH II, 658

‡ II šušla Meiran "ein Weinerlicher."

Avots: EH II, 658

‡ III šušla Hofzumberge, comm., "paklīdis, nuoplīsis cilvē̦ks".

Avots: EH II, 658

izvìkšt,

1) ausrichten, veranstalten:
kādas man pašam bēres izvīkšuši Aps., C., Smilt.;

2) hinausgeleiten:
rīdzinieki jāizvīkš C.

Avots: ME I, 830

ķērpis,

1) gew. Pl. ķērpji, Flechten (lichenes)
RKr. II, 73. [ķḕrpji C., ķêrpji ² Ruj.]: vienā ve̦zumā plē̦šuši nuo ce̦lmiem ķērpjus, uotrā mīkstas purva sūnas LP. VII, 775;

[2) ein Unkraut im Flachse
Ruj.] Zu ķērpes.

Avots: ME II, 376

mîkšt, mîkšu, intr., weichen: pastalas 41 * mīkš ūdenī zirņi dienu un nakti mīkšuši Smilt., Lub., AP., C.; [vgl. li. minkšti "weich werden"].

Avots: ME II, 643, 644

plañkumaîns C. u. a., plànkumaîns PS. u. a., fleckig: dzilna - sarkani plankumaina LP. VII, 1164. plankumaini zuobi MWM. VI, 143. aiz plankumainajiem svārkiem varēja redzēt līdz pēdējam sasekšušu veļu Vēr. I, 1040. - Subst. plankumaînums, die Fleckigkeit: plūmes ... pie mums bieži slimuo ar brūnuo lapu plankumainumu.

Avots: ME III, 319

samīkt, samīkšt Druw., (mit î) N. -Peb., (prs. -mîkšu) Wolmarshof, ganz weich werden: māli samīkuši Kroppenh, bei Kokn., Allasch, Vank., samīkšuši Druw., N. -Peb., (dissimilatorisch) samîksuši C. (prs. -mîkštu, prt. -mîkšu). kurpes rasā samîkšušas PS., Lis., Adleenen, Golg., Arrasch.

Avots: ME II, 687

saver̂kšt, -kš(ķ)u, Refl. -tiês: pastalas saverkšušās Meselau. drūms un saverkšķies kā verkšķis PV. tur saverkšķies un sakucis pleknē ... puszābaks Saul. Vecā meistera tiesības 22.

Avots: EH XVI, 465

‡ šuska Blumenhof, Wohlfahrt, = šuška I ‡ 2.

Avots: EH II, 658

‡ *vīkšuôt (??), opfern: pie tā avuotīna ve̦ci ļaudis vīkšo[ju]ši (zu verbessern in vīkšuši?) dievīnam Pas. XV, 451 (aus Plm.).

Avots: EH II, 792

vìkšt, -šu C., Nötk., PS., Serbigal, Smilt., Trik., Wolm., (mit ì ² ) Heidenfeld, Selsau, (mit î ² ) AP., Ramkau, (eine Festlichkeit) vorberciten Golg., N.- Peb., Saikava, Serben, Sessw., Vīt.; vīkšt Drosth., Ronneb., Wesselshof, für die Reise, für die Arbeit vorbereiten, fertigmachen: sākuši vīkšt bēres Pas. III, 100 (aus Serbigal). sāka vīkšt kāzas IV, 363 (aus Adiamünde; ähnlich VII, 157). kāzas vīkša lieliskas Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 532. bez alus nevar kāzu vīkšt MWM. VI, 638. guodu vīkšt Aps. II, 23. man jaiet tuo balli vīkšt Saul. III, 212. māte aizgāja vīkšt ciemiņam mielastu MWM. VII, 505. ģērbjat, vīkšat pādīti manu! BW. 1498. Refl. -tiês, sich vorbereiten, sich bereit machen; sich anschicken W.-Livl. n. U., Golg., N.Peb., Serben, (mit ì ) Nötk., PS., Serbigal, (mit î ² ) Grobin, Jürg., Ramkau, (mit ì ² ) Fehteln, Kr.: javīkšas uz kāzām Pas. IV, 501 (aus Adiamünde). vīkšušās uz ... dzīrēm VI, 86. viņš sāka vīkšties kâ uz guodībām Poruk. vīkšties uz baznīcu Serbigal. vīkšuos uz ciemu iet Ramkau. kungi cits par citu vīkšās uz māju MWM. VIII, 726. Vilma ... steidzīgi vīkšās iet Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 137. meita .. puosusies un vīkšusies, kâ var iet V, 420. sākusi vīkšties. drīz vien bijusi sataisījusies III, 99. e̦suot jau dažu labu reizi vīkšies ... precēties Aps. legātnis 30. viņi vikšas kāpt malā Druva III, 51. vīkšas uz lietu (es wird regnen) Ramkau. - Subst. vīkšana, das Vorbereiten, das Zurechtmachen: bēŗu vīkšana Aps. II, 41. runāt par kāzu vīkšanu Pas.V,125 (aus Lubn.); vîkšẽjs Serbigal, wer zurechtmacht, wer vorbereitet: priekšnieki, vīkšēji, apgādnieki un kuopēji Dīca tulk. Rokas grāmata v. J. 1708, S. 3 II. vīkšt für vīkst I nach dem prs. und prt. vīkšu, wozu Le. Gr. 589 ² .

Avots: ME IV, 638