Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'švist' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'švist' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

atšvist

atšvist Dunika, = atspîdêt: uguns debesīs atšvituse. Aus li. atšvìsti.

Avots: EH I, 175


izšvist

izšvist, - švītu, - švitu, intr., zu Wasser werden, vereiteln werden: tam izšvita kāzas Wain.

Avots: ME I, 814


pušvists

pušvists: auch ("?") Strods Par. vōrdn. 143; pušvistis Warkl. "nevīžīgs cilvē̦ks; nevīžīgs apģē̦rbā cilvē̦ks": iet kâ p. bez satura. kuo ar pusvisti var runāt!

Avots: EH II, 338


pušvists

pušvists "ein Blödsinniger" Domopol.

Avots: ME III, 439


švist

švist: prs. (3. p.) švīt Gramsden.

Avots: EH II, 662


švist

švist Gramsden, anbrechen (vom Tage): gaismiņa švita (ausa). Aus li. švìsti.

Avots: ME IV, 117


švistināt

švistinât: "VL." ME. IV, 117 zu ersetzen durch "BW. 24098, 1 var."

Avots: EH II, 662


švistināt

švistinât (mit švī-?) "?": man nebija vaska kurpju, ar kuo grīdu švistināt VL. aus Lubn.

Avots: ME IV, 117

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

nošvikt

nùošvist, sich aufklären: šuorīt bij ļuoti apmācies; nu jau brangi nuošvitis Līn. [Beruht auf li. nušvìsti.]

Avots: ME II, 871

Šķirkļa skaidrojumā (2)

švitīgs

švitîgs, klar (vom Wetter): švitīgs laiks Wain.; zu švist.

Avots: ME IV, 118


švitināt

švitinât Līn. FBR. II, 57,

1) schnell in die Runde drehen oder schwingen
Stenden, Libau: zirgs švitina asti Gramsden, N-Bartau. gan es tavu ve̦cu māti gar uguni švitināšu BW. 10857 var. visas tās... gribas švitināmas Janš. Dzimtene 2 II, 24, meitu labi švitināt Apskats v. J. 1903, S. 66. milnu švitinuot riņķī Antrop. II, 21. Kausativform zu švist?

2) zechen, saufen
Stenden (erst in der Neuzeit). Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen: puikas saķeras ruokām un švitinās riņķī Stenden. riteņa spieķi tik ātri švitinās, ka tuos ar aci ne˙maz nevar izšķirt Stenden. nešvitinies! apdzēsīsi uguni! Gramsden. viņa švitinājās airvien ātrāki Janš. Dzimtene 2 II, 90. Vgl. li. švìtinti "schmeissen" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 186.

Avots: ME IV, 118