Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ūdins' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ūdins' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (12)
aizdambrēt
‡ àizdàmbrêt 2 Kaltenbrunn, abdämmen: a. upi. Refl. -tiês, sich aufstauen: vienā vietā ūdins aizdambrējies Kaltenbrunn.
Avots: EH I, 17
Avots: EH I, 17
izlīgot
izlĩguôt, ‡
2) "?": dažus līdze̦numus viņš lē̦nā gaitā ar savu luosīti izlīguos, dažus kalnus izkapinās Janš. Līgava II, 307; ‡
3) "?": voi ūdins [mani] izlīgava? Tdz. 38169. Refl. -tiês, ‡
2) zur Genüge singen:
talkū var izlīgāties Kaltenbr.
Avots: EH I, 463
2) "?": dažus līdze̦numus viņš lē̦nā gaitā ar savu luosīti izlīguos, dažus kalnus izkapinās Janš. Līgava II, 307; ‡
3) "?": voi ūdins [mani] izlīgava? Tdz. 38169. Refl. -tiês, ‡
2) zur Genüge singen:
talkū var izlīgāties Kaltenbr.
Avots: EH I, 463
izslīkt
izslìkt,
3): schlaff werden (von Schnüren, Stricken):
aukla izslīkst Auleja. kad valgs izslīkst, tad iegrìež vairāk griezumus iekšā; tad tas paliek stingrāks Seyershof; ‡
4) im Wasser untergehen, vor Nässe ganz verderben
(intr.), dābuols smagi izslīcis: iļģi ūdins stāvēja virsā Kaltenbr. labība mālainuos tīrumuos slapjās vasarās izslīkusi K. Jürgens Mana vectēva nuostāsti 37.
Avots: EH I, 481
3): schlaff werden (von Schnüren, Stricken):
aukla izslīkst Auleja. kad valgs izslīkst, tad iegrìež vairāk griezumus iekšā; tad tas paliek stingrāks Seyershof; ‡
4) im Wasser untergehen, vor Nässe ganz verderben
(intr.), dābuols smagi izslīcis: iļģi ūdins stāvēja virsā Kaltenbr. labība mālainuos tīrumuos slapjās vasarās izslīkusi K. Jürgens Mana vectēva nuostāsti 37.
Avots: EH I, 481
kanējs
liet
liêt,
3): auch Seyershof;
4): energisch etwas tun
Kaltenbr.: kâ šuodien lēja (pļāva) gabalu pie zems!
5): auch Orellen; l. kam par galvu Saikava. l. kam ar rīksti pa pakaļu Siuxt, Sonnaxt; mit den Füssen ausschlagen,
spert (von Kühen) Siuxt. Refl. -tiês, ‡
2) = lît: ūdins lējās tai (=tik) daudz, ka ... Pas. IX, 500; ‡
3) Eier ohne Schalen legen (von Hennen)
Auleja, Kaltenbr.: vista lejas.
Avots: EH I, 757
3): auch Seyershof;
4): energisch etwas tun
Kaltenbr.: kâ šuodien lēja (pļāva) gabalu pie zems!
5): auch Orellen; l. kam par galvu Saikava. l. kam ar rīksti pa pakaļu Siuxt, Sonnaxt; mit den Füssen ausschlagen,
spert (von Kühen) Siuxt. Refl. -tiês, ‡
2) = lît: ūdins lējās tai (=tik) daudz, ka ... Pas. IX, 500; ‡
3) Eier ohne Schalen legen (von Hennen)
Auleja, Kaltenbr.: vista lejas.
Avots: EH I, 757
mutulis
mutulis,
1): auch (mutuls) Schwanb.;
2): auch Golg., Schwanb., Stomersee;
3): ūdens, dūmu mutuļi Oknist: ūdins jau mutuli sit, grìežas augšā mutulī Warkl. ūdens sit mutuļus (siedet)
Kaltenbr. ūdens vāruoties me̦t mutuli Saikava. kad putrai (vāruot) uzšausies kāds mutul(īt)is AP., Frauenb., Mahlup; "eine Welle" Mesoten;
5): pilsē̦tā bij liels m. ("daudzums") bēgļu Kand. kas tai mutulī (Häuflein) ir Lng. savācies kuopām ve̦se̦ls m. zalkšu Grob. uznāk tāds m. strazdu ebenda. knuži iet mutuļuos ebenda.
Avots: EH I, 837
1): auch (mutuls) Schwanb.;
2): auch Golg., Schwanb., Stomersee;
3): ūdens, dūmu mutuļi Oknist: ūdins jau mutuli sit, grìežas augšā mutulī Warkl. ūdens sit mutuļus (siedet)
Kaltenbr. ūdens vāruoties me̦t mutuli Saikava. kad putrai (vāruot) uzšausies kāds mutul(īt)is AP., Frauenb., Mahlup; "eine Welle" Mesoten;
5): pilsē̦tā bij liels m. ("daudzums") bēgļu Kand. kas tai mutulī (Häuflein) ir Lng. savācies kuopām ve̦se̦ls m. zalkšu Grob. uznāk tāds m. strazdu ebenda. knuži iet mutuļuos ebenda.
Avots: EH I, 837
pa
I pa;
1) a): palīst pa galdu Dunika, Rutzau; b): pa le̦dus Preiļi (Kur. Nehrung); c): kur ... tavs pirmais daiļumiņš? ... palāvē pa sluotiņu lapiņām BW.1247 (aus Gr.-Sessau); 2): pa duris! "hinaus!"
Oknist n. FBR. XV, 184 (zu diesem pa vgl. Lskf. § 388,
3); iet pa sniega virsam Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. pa mājām (= nuo mājas uz māju) braukalē ebenda;
3): pa rītam, des Morgens
Auleja (wohl nach r. по-утру);
4): (mit dem Gen.; wohl ein Lituanismus) pa runājuma, nach der Unterredung
Preiļi (Kur. Nehrung). bē̦rns pa septiņu nedēļu nuogāja pakaļ (starb) BielU.;
5): luopi neiet pa ruokai (= neveicas ar luopiem) Kaltenbr. n. FBR XVII, 74. izadevis pa ve̦cā Anča sievai ("dzimstuot iznācis līdzīgs ...") ebenda. nebijām pa draugam ebenda. jis iet pa maniem (verteidigt mich)
Oknist n. FBR. XV, 184. pa leitiskam ebenda;
6): nuo katras sē̦tas pa divi cilvē̦ki Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. jis dzīvava tik pa gadam (vienā vietā) ebenda; ‡
7) bis
(wohl nach r. no "bis"): ūdins pa juostas vietai Auleja. pa šai dienai ebenda und Pas. VIII, 103 (aus Preili in Lettg.); ‡
8) "?": maksātu pa cik ("vai cik"), ja tādu varē̦tu dabūt Frauenb. (od. zu pa II?).
Avots: EH II, 118
1) a): palīst pa galdu Dunika, Rutzau; b): pa le̦dus Preiļi (Kur. Nehrung); c): kur ... tavs pirmais daiļumiņš? ... palāvē pa sluotiņu lapiņām BW.1247 (aus Gr.-Sessau); 2): pa duris! "hinaus!"
Oknist n. FBR. XV, 184 (zu diesem pa vgl. Lskf. § 388,
3); iet pa sniega virsam Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. pa mājām (= nuo mājas uz māju) braukalē ebenda;
3): pa rītam, des Morgens
Auleja (wohl nach r. по-утру);
4): (mit dem Gen.; wohl ein Lituanismus) pa runājuma, nach der Unterredung
Preiļi (Kur. Nehrung). bē̦rns pa septiņu nedēļu nuogāja pakaļ (starb) BielU.;
5): luopi neiet pa ruokai (= neveicas ar luopiem) Kaltenbr. n. FBR XVII, 74. izadevis pa ve̦cā Anča sievai ("dzimstuot iznācis līdzīgs ...") ebenda. nebijām pa draugam ebenda. jis iet pa maniem (verteidigt mich)
Oknist n. FBR. XV, 184. pa leitiskam ebenda;
6): nuo katras sē̦tas pa divi cilvē̦ki Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. jis dzīvava tik pa gadam (vienā vietā) ebenda; ‡
7) bis
(wohl nach r. no "bis"): ūdins pa juostas vietai Auleja. pa šai dienai ebenda und Pas. VIII, 103 (aus Preili in Lettg.); ‡
8) "?": maksātu pa cik ("vai cik"), ja tādu varē̦tu dabūt Frauenb. (od. zu pa II?).
Avots: EH II, 118
padzert
padzer̂t,
1): tur ir ūdins; daej un padzersi Pas. VIII, 94. p. jis padzēre Kaltenbr.;
3): auch Kaltenbr., Oknist. Refl. -tiês: vai tu biji pasadzēris (betrunken)?
Tdz. 42549. ‡ Subst. padzērējs Dobl. n. BielU., jemand, der einigermassen ein Trinker (Trunkenbold) ist.
Avots: EH II, 130
1): tur ir ūdins; daej un padzersi Pas. VIII, 94. p. jis padzēre Kaltenbr.;
3): auch Kaltenbr., Oknist. Refl. -tiês: vai tu biji pasadzēris (betrunken)?
Tdz. 42549. ‡ Subst. padzērējs Dobl. n. BielU., jemand, der einigermassen ein Trinker (Trunkenbold) ist.
Avots: EH II, 130
pamūdīt
rāms
I rãms,
1): rāmi (langsam)
iet Frauenb.; langsam Grob.: kad rāmi brauks, kad tad pā`rbrauks? ‡
2) "re̦mde̦ns" Warkl.: r. (mit à 2 ) ūdins.
Avots: EH II, 361
1): rāmi (langsam)
iet Frauenb.; langsam Grob.: kad rāmi brauks, kad tad pā`rbrauks? ‡
2) "re̦mde̦ns" Warkl.: r. (mit à 2 ) ūdins.
Avots: EH II, 361
šmukt
šmukt: re̦sna pātaga šmūk nuo kāteņa zemē Kaltenbr. kad šmūk ("ātri pazūd, nuoiet") sniegs zemē, tad ūdins vien tik paplūst ebenda.
Avots: EH II, 649
Avots: EH II, 649
zemaška
ze̦maška, = apakša: izlīda nuo tilta ze, maškas Pas. II, 49 (aus Rositten). jie pa ūdins ze̦mašku lavās I(I, 239 (aus Bikava). izlīda nuo laivas ze̦maškas V, 40 (aus Preili), nuo cepļa ze̦maškas izrāpāja IV, 383. sunītis trūkās nuo suola ze̦maškas 384. nuonest ze̦m akmiņa,.. i[r] palikt ze̦maškā V, 293 (aus Welonen).
Avots: ME IV, 707, 708
Avots: ME IV, 707, 708