Paplašinātā meklēšana

‡ àizbũkš(ķ)êtiês, dumpf erschallen: tumšā istabā kas aizbūkšejās (aizbākšķējās Kl.) C.

Avots: EH I, 13

‡ atūkšêtiês, = atûkšķêt ² : skaļi atūkšējusies Janš. Dzimtene V, 179. atūkšaties, lai neizšķiŗamies! III ² , 236. mēs a. nevaram: kuo lai zinām, kas tas ūkšē̦tājs tāds ir Mežv. ļ. I, 190.

Avots: EH I, 177

čūkšêt (unter čũkstêt), ‡

2) flüstern
AP., (mit ù ² ) Lub.

Avots: EH I, 298

‡ izūkšêtiês, eine Zeitlang, zur Genüge (vergeblich) rufen, schreien, jodeln: izākšējušās pa visu parku Janš. Atpūta № 372, S. 6.

Avots: EH I, 492

‡ krũkšêt ² , -u. -ēju Auleja, knacken (intr.), knistern: rieksti ē̦duot krūkš.

Avots: EH I, 662

nùobũkšêt: ruoka ... pacēlās un nuobūkšēja pret ... galvu Daugava 1937, S. 111.

Avots: EH II, 35

nùobũkš(ķ)êt, s. nùobukšêt.

Avots: ME II, 767

‡ nùoūkšêtiês, einen (jodelnden) Ruf od. Schrei tun; nuoūkšuôtiês "nuosvilpties" Fehteln.

Avots: EH II, 104

plēkšêt,

3): bruņči viņai bij gaŗi, un tad plũkšēja vien, kad skrēja AP.

Avots: EH II, 304

plūkšēt Wid., plũkšêt Jürg., plūkšķêt,

1) zischen, knistern:
ilgi uguns raustījās un plūkšēja, kamē̦r beidzuot nuodzisa Latv. liesmas plūkšēdamas uzšāvās gaisā Seif. Chrest. III, 2, 200. kājas mīksti plūkšķē̦damas ieminas šmiltīs Zalktis I, 19;

2) mit den Flügeln lärmen:
aizskrēja, ka plūkš(ķ)ēja vien Vīt., Ar.;

3) schallen:
akmenim ūdenī krītuot ūdens plũkš C.; in Saikava dafür plùkškēt ² ; dumpf rauschend schallen: kalpuone slapjās drēbēs iet, ka plũkš vien Jürg.

Avots: ME III, 361

‡ pļùkšêt ² , -ēju Zvirgzdine, etwas Schlechtes od. Unverschämtes sprechen.

Avots: EH II, 310

pũkšêt: kad mīca maizi, tad pùkš ² (vom Schall, der beim Dringen von Luftblasen durch den Teig hörbar ist) Auleja.

Avots: EH II, 341

pũkšêt, -u, -ēju "weich werdend sich heben (vom Brot)" Nigr., dumpf schallen (auch pũkšķêt): ce̦puot pūkš vien, kâ pūpēži uzminuot Vīt. 22. Wohl zu li. pūkščiúoti "gährend prasseln".

Avots: ME III, 446

‡ saņùkšêt ² Auleja "klusi nuočīkstēt": luocekļus kustinuot saņūkšēja kauli.

Avots: EH II, 434

sa-ūkšêt, ‡ Refl. -tiês, = sa-ūkšķinâtiês: varēja ... sanākt ... kuopā tikai sasaucuoties, saūkšuoties Janš. Mežv. ļ. II, 505.

Avots: EH II, 462

sa-ūkšêt, tr., rufend erreichen: kurp tad Tēvine tâ aizskrējuse...? diezin, vai nede̦rētu vēl saūkšēt, lai pagaida Janš. Precību viesulis 17.

Avots: ME III, 778

‡ šļūkšêt, = šļūkstêt (?): ceļš bija slapjš; arī riteņi šļūkšēja pa uolnīcas grambām Jauns. B. gr. II ³ 130.

Avots: EH II, 647

‡ šmūkšêt PV., = ‡ šmūkstêt.

Avots: EH II, 650

spūkšêt, prusten (von Katzen gesagt) Wid.

Avots: ME III, 1033

tūkšêt Wid., = tūkšķêt I 2, 3.

Avots: ME IV, 279

ûkšêt ² ,

1): bērniņš sāk jau ū. (die ersten Sprechlaute artikulieren)
Frauenb. baluoži ūkstēt ūkš Grob.

Avots: EH II, 741

ûkšêt ² Līn., -u oder -ẽju, -ẽju,

1) ūkšêt U., ūkšinât Wid., ūkšuôt U., ûkšuôt ² Wandsen, ûkšuot ² Dond., ûkšāt ² Stenden, ūkšķêt, ũkšķinât Wirgen, (ū-ū) rufen, schreien, jodeln, jem. zurufen, sich gegenseitig zurufen (von Hirten gesagt)
U.; jauchzen (namentlich von kleinen Kindern gesagt U., Brasche) V.; ûkšêt ² Nogallen, ûkšinât ² Dond., Wandsen, ûkšķinât ² Nogallen, Hirten nach Hause rufen: dzirdēja saucam, ûkšam2, aurējam Janš. Līgava I, 297. dzirdēja . . . sieviešus priecīgi kliedzam un ūkšējam Čāp. 55. izdzirda mežu ūkšam Mežv. ļ. I, 190. māte mani sauc, ūkš un meklē Bandavā II, 150. ūkšināt ganus mājā Dond., Wandsen. bļauj luopi, un ganiņi ūkšuo Dünsb. Par. 33. ļaudis ūkšuoja, gavilēja Druva II, 209. pļavas ūkšuoja . . . pļāvēji Dz. V. zaķis ūkšuo Lapsa-Kūm. 8. (zaķu) tēviņš ūkš mātītes kuopā Janš. Dzimtene V, 167. krupis ūkšķ MWM. XI, 261. apuogs . . . ūkšķināja Plūd. LR. IV, 66. ūkšuoja ragi, pīkstēja klarnete Skuju Fridis;

2) ûkšêt Schwanb., ùkšêt ² KatrE., ūkšķinât Nötk. (mit ũ), Sonnaxt (mit ù ^2), Alswig, ūkš(ķ)inât N.-Peb., grunzen:
cūkas, sivē̦ni ūkš N.-Peb. ezis ūkšķina Sonnaxt;

3) seufzen
U. Refl. ûkšuoties ² Dond., einander zurufen: gani skaļuos rītuos, kad labi atbalss skan, krietni ūkšuojas Dond. - Subst. ūkšêšana, ūkšuôšana, ūkšinâšana, ūkšķinâšana LP. III, 103, das Zurufen, Schreien, Jauchzen: atskanēja sieviešu kliegšana un vīriešu ûkšuošana ² Janš. Dzimtene V, 164. svē̦tku viesu ūkšuošana, klaigāšana Dzimtene ² I, 154; ūkšê̦tãjs, ūkšķê̦tãjs Dr., ūkš(ķ)inâtãjs, ūkšuôtãjs, wer ruft, schreit, jauchzt, zuruft; der Jodler Dr.: ja ir labs pretim ūkšuotājs Dond. Bezzenberger BB. XXI, 304 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 187 vergleichen damit le. auka "Sturmwind", serb. ȕka "Geschrei", got. auhjōn "lärmen" u. a.; vgl. auch ūkuoņa und li. (bei Miežinis) uksis oder uksimas "aurēšana".

Avots: ME IV, 407, 408

‡ vùkšêt ² od. vùšķêt ² Sonnaxt, krachen, schwirren.

Avots: EH II, 799

žvūkšêt: vēji sāka ž. ("smagi pūst"; mit ù ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 824

žvūkšêt, ein Schallverbum: sāka... žvūkšēt, šnākt LP. VII, 1277.

Avots: ME IV, 848