Paplašinātā meklēšana

‡ šmūkšis PV.,

1) der Schall vom Küssen od. vom Brummkreisel;

2) ein Kuss.

Avots: EH II, 650

tûkšis: auch Nötk., (mit û ² ) AP., Ramkau; tûkša lapas PS., Huflattich.

Avots: EH II, 708

tûkšis Adsel, C., PS., Schujen, Wolmarshof, (mit û ² ) Jürg., tûkšs Gr.-Buschh., Pilda, Warkh., tūkšis LP. VII, 1255, (mit û ) Zvirgzdine, die Geschwulst: fermerîs izskaidruoja tūkši ar uodzes kuodumu Latv. - tūkša zâle, veronica beccabunga I,. Nitau n. Etn. I, 84.

Avots: ME IV, 279

I ūkšis,

1): auch (mit û ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 741

I ūkšis,

1) ũkšis Kurs., ûkšis ² Bixten, Irmlau, MSil., Pampeln, ūkšis Memelshof, (mit nichtgedehntem ū ) Wenden, ũkšķis Kabillen, ûkšķis ² Erwalen, Schibbenhof, Siuxt, ūkšķis Spiess und N.-Sessau n. U., Memelshof, ein aus Schweineknöcheln gemachtes Schnarrwerk:
Janča izlaistam vilciņam Spricis iespēra ar savu ūkši ribās Vēr. II, 1293;

2) die Schweineschnauze
(ũkšķis) Kabillen;

3) ein unruhiges kleines Kind
(ũkšis) Kalleten. Nach Bezzenberger GGA. 1898, S. 5541 zu li. ùngti "wimmern"; möglich wäre auch Zugehörigkeit zu ūkšêt.

Avots: ME IV, 408

II U., (mit ũ) Wolmarshof, = ūkša I 1, das Oxhoft.

Avots: ME IV, 408

žvũkšis Nötk., žvūkšķis Mesoten (mit ũ ), Wessen, ein dumpfes Getöse.

Avots: ME IV, 848

‡ gùkša ² , gūkšis ("selten"), gūkšņa PV. "= gūsts II".

Avots: EH I, 422

laîst,

1): guovs nelaiž pienu (milcht nicht)
Frauenb. pamāte... laiž asaras (lässt Tränen rinnen) par savu nuogaisinātuo meitu Pas. V; 436. l. ar ķipi ūdeni "strauji liet" Seyershof. kad laiž alu, tad pave̦lk drusku sviķīti, un alus te̦k AP. spirktu (Spiritus) l., destillieren Diet. pienu l., Milch durch die Zentrifuge lassen Sonnaxt. kuokus (baļķus) l: (nuo kājas), Bäume fällen: skuju kuoki jālaiž jaunā mēnesī AP., KatrE., Ramkau, Saikava. laide egles sārtiem Warkl. kājas vaļā l., fliehen, schnell laufen Diet, l. grāmatu, einen Brief schicken Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt. tādus laide (schickte man) da muižai Kaltenbr. l. bļāvienu, schreien Sonnaxt: sveces l. (= liet) Bērzgale, Lubn, de̦sas (zarnas Bērzgale, Lubn., Mesoten) l. (reinigen) Erwalen, Siuxt. sìenu ārā l. (= izārdīt) Strasden. māte laidusi (= [iz]klājusi) linus Pas. X, 352 (ähnlich in AP., Frauenb., Iw.). tīklus l. (= mest) Kaugurciems, teibas mē̦dz ar tīkliem l. (auf eine bestirnmte Art und Weise fischen) Salis. zeķi l. (beim Stricken abnehrnen) Lös. īksis jālaiž ("jāada, nuoskaituot zināmu daudzumu adīkļa acu") Seyershof. (viesus) l. Wessen, (Gäste) begleiten: laidiet ("przygotujcie") man kulīti! man jāiet pa ceļu Zbior XVIII, 36i ; paldies devu Laimiņai, ka ļustīgu mani laide (geschalfen hat) Tdz. 35798. še viss kâ laists, lai varē̦tu labi izpeldēties Janš. Dzimtene I ² , 159;

2): l. kam ar kuoku Erlaa, Linden in Kurl. nezinu, kuo jums laida: akmeni vai zemes Frauenb.;

3): man sirds nelaiž tuo bē̦rnam darīt Salis;

4): zirgu juoņiem l. ("jagen")
Diet.;

5); es laižu, ich vermute, meine
N.-Autz n. BielU.; ‡

6) = laistiês 3, ņem̂t 4: laidēm i[r] aizgājām Kaltenbr. jī laide bēgt Pas. IV, 251; ‡

7) schmelzen
(tr.) Auleja: saule laiž sniegu. Refl. -tiês;

1): nelaižas klāt, nuostin dze̦n Auleja. jis nelaižas runāt (ist nicht zu sprechen)
Kaltenbr, vai šis būs l. (= laist, lai viņam ...) FBR. XI; 82. viņi laižas klāt (gestatten; dass man ihnen naht) Seyershof. meita ar viņu ne˙maz nelaidās (= neielaidās) Frauenb. meitas šaustas, ka nelaižas pie kunga ebenda. kalpi tais mājās ne˙maz nelaidās iekšā (verdingten sich nicht dahin) ebenda. viņš nu laižas ķēniņam pazīstams Pas. IX, 98;

2): saule laižas - auch Auleja. ne˙kur nedrīkst viens pats l., ka nekrīt Frauenb. ja vari, tad laidies pa tām peļķēm! ebenda. l. (sich auf den Weg begeben)
uz māju Kaltenbr. cikuos laidīsietēs uz balli? Sonnaxt. viņa laidās (= lēca) nuo ratu malas zemē Janš. Dzimtene I ² , 423. meitines ... laidēs (begaben sich) līdumā Pas. X, 66. tad visi laidēs un izgāja pa duravām IV, 285; sich mit der Herde wohin begeben Saikava: laidies tāļāk ar luopiem! Auleja; rodeln AP.: ar ragaviņām uz kalnu pruom, - tur viņi laidēs da vē̦lai naktij;

3): laižas braukt uz jiem Pas. XII, 375;

4): kad sāk l., dubļi da acīm AP. sniegs jau sāk saulē l. Seyershof. luogi laižas Mežamuiža (Grenzhof). siens pret vakaru laižas (wird weich und feucht)
Ramkau. tūska sāk l. (atslābt) Salis. bij briesmīgi satūkšis, nu sāk pamazām l. AP.;

5): jēriņš sāk l. Siuxt. sarkani l., rote Ruhr haben (aus einer Handschrift).
cauri l., Durchfall haben (aus einer Handschrift). dzinēji, mājā putru iestrē̦buši un saskrējušies, laidās vē̦de̦riem K. Jürgens Mana vect. nostāsti 128; ‡

6) nachlassen, nachgeben:
dē̦ls nelaidies, kamē̦r mežsargs atdevis ar Pas. V, 31; ‡

7) entstehen; sich einfinden:
guovīm kaklā vairāk laižas utis; tārpi tur nelaižas iekšā Iw, kāpuosti grib re̦tāk augt, lai tiem galviņa var l. Seyershof; ‡

8) keimen:
auzas vēl ne˙maz nav laidušās Seyershof. ‡ Subst. laîšanâs, das Fliegen: teikas par... e̦ze̦ru laišanuos A. Melnalksnis Mazsalaca 55. uz laišanuos Kalz. n. BielU., im Scheiden. Wurzelverwandt ist nach M. E. Schmidt KZ. LV1I, 34 f. auch alb. l`ir (< *leidros) "schlaff".

Avots: EH I, 714, 715

II ûķis ² Schibbenhof, = ūkšis I l; anderswo: "rūcējs; kas ar kuo nemierā".

Avots: ME IV, 408

ūkšinât,

1) s. ūkšêt;

2) mit einem
ūkšis I 1 schnarrende Laute bewirken Wenden.

Avots: ME IV, 408

ūkšķinât,

1) s. ūkšêt 1;

2) s. ūkšêt 2;

3) schnarren
(wie ein ūkšis I I) Schibbenhof (mit û ^2);

4) girren (von Tauben)
Wain. (mit û ² ).

Avots: ME IV, 408

I ūkšķis, s. ūkšis I.

Avots: ME IV, 408