Paplašinātā meklēšana

àizžāvâtiês, ein wenig gähnen (perfektiv) Golg.

Avots: EH I, 65

apžâvêt, ‡ Refl. -tiês, sich (ein wenig) betrocknen.

Avots: EH I, 128

apžâvêt, tr., betrocknen.

Avots: ME I, 138

‡ apžāvâtiês, einmal oder mehreremal gähnen: bē̦rns jau apžāvājās: jāliek gulēt Wolmarshof u. a.

Avots: EH I, 128

džāvêt: auch (mit â ² ) Rutzau.

Avots: EH I, 365

džāvêt St., = žāvēt.

Avots: ME I, 563

ìežâvêt, tr.,

1) eintrocknen:
ar visu iežāvēšanu kustuonīšuos tuomēr atlikusi drusku valguma MWM. VI, 316. [ziemai augļus iežāvēt;

2) zu trocknen anfangen:
gaļa ir tikai iežāvē̦ta, bet nav vēl izžīvē̦ta Ruj.]

Avots: ME II, 93

izžâvêt, sehr verbreitet z. B. in Nigr., Siuxt auch izživêt, tr., austrocknen: lakatus, iesalu, sienu. es izžāvēšu e̦ze̦rus Jes. 42, 15. Refl. - tiês, austrocknen, trocknen werden: sieviņa cāli uzlikuse uz krāsns augšu, lai izžavējas pa nakti LP. VI, 50.

Avots: ME I, 833

nùožâvêt (unter nùožaûdêt), ‡

2) = izžâvêt: (lašus) nuožāvējām Jaun. Ziņas 1938, № 65. ‡ Refl. -tiês, sich abtrocknen.

Avots: EH II, 110

[pãržâvêt, von neuem od. übermässig trocknen (tr.): p. gaļu, linus, sìenu.]

Avots: ME III, 189

pažâvêt: papļauts un pažāvē̦ts siens Janš. Mežv. ļ. II, 262.

Avots: EH XIII, 194

pìežâvêt, pìežavêt Frauenb., ein gewisses Quantum austrocknen (tr.): p. daudz ābuolu.

Avots: ME III, 313

sažâvêt, tr., (vieles) austrocknen: s. daudz ābuolu; sienu labi sažāvēt.

Avots: ME III, 799

uzžâvêt, noch trocknen, dörren: vēl uzžāvēt gaļu C.

Avots: ME IV, 402

žâvêt AP., C., Kl., Serbigal, Wolm., žâvêt ² Dunika, Iw., Līn., N. - Salis, Ruj., Schnehpeln, Stenden, Wandsen, žàvêt ² Bers., Kl., Lös., Meiran, Nerft, Selsau, Sessw., -ẽju, tr., trocknen Manz. Lettus, L., U.; räuchern (in Rauch hängen) U. (unbek. in Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Memelshof, Oknist, Saikava, Schwanb., Warkh., Zvirgzdine): žāvē̦ta gaļa. žāvē̦tas zivis. žāvē̦ti augļi. Refl. -tiês, sich trocknen; trocknen (intr.) Spr.: istabā dzīpariņi žāvējās BW. 23616, 1 var. vagara dvēselīte spieķa galā žāvējās 31469, 1. ze̦lta nauda Jāņu nakti žāvējās 32714. redzējis tur naudu žāvējamies LP. VI, 221 (ähnlich: VII, 1044). - Subst. žāvêšana, das Trocknen (tr.), Räuchern; žāvêšanâs, das Trocknen (intr.); žāvê̦tãjs, wer trocknet, räuchert: tautu dē̦la egļu kārtes, svešas mātes žāvē̦tājas (Var.: kaltē̦tājas) BW. 18154, 7 var. Zu žaût I.

Avots: ME IV, 798

žâvê̦tava, die Räucherei, die Darre V.: augļu žāvē̦tava Konv. ² 231.

Avots: ME IV, 798

žāvêtiês, = žāvât I: gaŗas žāvas žāvē̦damies Kaudz. Izjurieši 311.

Avots: ME IV, 798

‡ aprũcinât (li. aprūkìnti "dūmuos apžāvēt") Rutzau, im Rauch (teilweise oder viele Objekte) dörren: a. mencas.

Avots: EH I, 110

kàltêt, - ẽju, [kaltît Warkh., Sk. Do. 104],

1) dörren:
labību;

2) (mundartich) trocknen,
st. žāvēt: kaltēt abulu BW. 2688; drēbes Mag. XIII, 2, 47, kre̦klu Ltd. 1467. visi zari nuolīkuši, dzīpariņus kaltējuot BW. 7121. duod, dieviņ, siltu sauli, labu vēju kaltē̦tāju BW. 28610;

[3) räuchern
Infl. n. U.] Refl. - tiês, sich trocknen: nāc, bitīte, kaltēties manā ruožu dārziņā BW. 30361. viņi gājuši uz istabu kaltēties LP. VII, 365;

2) trocknen, trocken werden:
trīs pagales apses malkas uz ārdiem kaltējās BW. 25961. nauda kaltējas mazās, spuožās ugunīs Etn. I, 116. - Zu kàlst.

Avots: ME II, 145

pamedne, unbearbeitetes, mit Strauch bewachsenes, am Flussufer liegendes Land, "kur mē̦dzuot nauda žāvēties". Zu medît: [eher wohl zu mežs, li. medinis "hölzern"; oder vielmehr aus pametne (vgl. auch pametņa)?].

Avots: ME III, 68

riẽris, ‡

2) riẽrītis Orellen "ieduobums krāsnī, kur var kuo sildīt, žāvēt etc.".

Avots: EH II, 379

sapelinât: sapelināju zirņus, nevarē̦dams tuos ne˙kur izžāvēt Seyershof.

Avots: EH XVI, 435

sasmalˆcinât, tr.,

1) zerkleinern, zerstückeln, zerbröckeln:
brūkleņu mē̦tras izžāvēt un sasmalcināt Etn. II, 57. akmeni sasmalcināt SDP. VIII, 8. bluķis nuode̦r zemes sasmalcināšanai un saspiešanai Konv. ² 390;

2) fig., verfeinern
(gew.: izsmalcināt): sasmalcināta daiļuma garša Vēr. II, 1116. sasmalcināta baudu dzīve Konv. 1500.

Avots: ME III, 738

I skulduris: "žāvēta cūkas kāja virs uotras luocītavas" (mit ul˜ ) Dobl. Aus mnd. schulder "Vorderschinken" (Sehwers Unters. 107).

Avots: EH II, 515

žaûdêt: "žāvēt" Pussen. Refl. -tiês: paruovī ... žaudējas (werden gedörrt) gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, 113.

Avots: EH II, 817