žāvēt

žâvêt AP., C., Kl., Serbigal, Wolm., žâvêt ² Dunika, Iw., Līn., N. - Salis, Ruj., Schnehpeln, Stenden, Wandsen, žàvêt ² Bers., Kl., Lös., Meiran, Nerft, Selsau, Sessw., -ẽju, tr., trocknen Manz. Lettus, L., U.; räuchern (in Rauch hängen) U. (unbek. in Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Memelshof, Oknist, Saikava, Schwanb., Warkh., Zvirgzdine): žāvē̦ta gaļa. žāvē̦tas zivis. žāvē̦ti augļi. Refl. -tiês, sich trocknen; trocknen (intr.) Spr.: istabā dzīpariņi žāvējās BW. 23616, 1 var. vagara dvēselīte spieķa galā žāvējās 31469, 1. ze̦lta nauda Jāņu nakti žāvējās 32714. redzējis tur naudu žāvējamies LP. VI, 221 (ähnlich: VII, 1044). - Subst. žāvêšana, das Trocknen (tr.), Räuchern; žāvêšanâs, das Trocknen (intr.); žāvê̦tãjs, wer trocknet, räuchert: tautu dē̦la egļu kārtes, svešas mātes žāvē̦tājas (Var.: kaltē̦tājas) BW. 18154, 7 var. Zu žaût I.

Avots: ME IV, 798