Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žēli' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žēli' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

sažēlināt

sažẽlinât Lindenhof, Nötk., Druw., Selsau u. a., Dr., Mitleid empfinden machen: s. uotram sirdi Latvis; "sasāpināt" Bers.; "verbittern; weinen machen" Kalwen.

Avots: ME III, 799


žēli

žẽ̦li, Adv.,

1) = žẽ̦l, leid: Laima man gan dar[a] žē̦li, vēl māmiņa juo žē̦lāk BW. 5365, 3 var. tautiņām vēl žē̦lāki, kas es augu bāliņuos 10217, 5 var. tautas man žē̦li dara, es tautām vēl žē̦lāk 24632, 1;

2) kläglich
U.: māte manis žē̦li raud BW. piel. 2 4118 1. kur dzirdēji tuo vārdiņu, kas tik žē̦li sirdī skan? 1008. es atradu sav[u] māsiņu gauži žē̦li raudājam 13730, 40. saimnieks žē̦li lūdz LP. IV, 154. sievas dziedāja tâ žē̦li, žē̦li VII, 398. suns tik žē̦li skatās, lai duod viņam maizi Frauenb.

Avots: ME IV, 806


žēliņ

žēliņ, = žē: ak ž. - tuo baiļu, tā kauna! Janš. Dzimtene I, 283.

Avots: EH II, 819


žēlināt

žēlinât,

1) freqn. zu žẽ̦luôt, sich über jem. erbarmen, jem. Güte erweisen
AP., (mit ) Lems., Nötk., Ruj.; verteidigen N. - Peb.: māte bē̦rnu želina un nelaiž ganuos Lems. kuo nu žēlini bē̦rnu! N. - Peb.;

2) fakt. zu žẽ̦luôt, sich erbarmen machen, lassen
(mit ) Grünw.;

3) weinen machen, betrüben
N. - Peb., Vīt., (mit è 2 ) Golg., Kl., Sessw.: māte runādama žèlina bē̦rniem sirdi Kl. nerunā uz nelaimīguo, ka viņam neceļas vēl lielākas žē̦las, nesāc viņu žēlināt! Vīt. tā (lastīgala) žē̦li žē̦lina Asp. Ziedu klēpis 78.

Avots: ME IV, 806


žēlistība

žèl˜istîba 2 Borchow n. FBR. XIII, 21, = žèlestība 2

Avots: EH II, 819

Šķirkļa skaidrojumā (1)

verkšēt

ver̂kšêt 2 ,

1): "žēli, pus˙rauduot runāt" Adl.; quieken;

2): schwatzen
(mit er̃) AP.

Avots: EH II, 772