žņaugs
žņaûgs 2 ,
1): žņaugā iebāž kaujamas cūkas purnu Siuxt;
3): "aukla, ar kuo sasieti rīki" Grob.
Avots: EH II, 821
1): žņaugā iebāž kaujamas cūkas purnu Siuxt;
3): "aukla, ar kuo sasieti rīki" Grob.
Avots: EH II, 821
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žņaugs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žņaugs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
pāržmauga
pãržmaûga Peb., Sessw. n. U., [Vank., Golg., Schnickern], pãržņaûga Oppek, n. U., pāržņaugs Serben n. U., eine dünnere, engere Stelle eines Körpers, Feldes, Waldes u. a.: kalnu pāržmauga, der Gebirgspass Konv. 2 1555; sauszemes pāržmauga 982. pāržņauga ir šaurums starp divām vietām, p. p. skudrai vidū pāržņauga; arī tīrumam var būt pāržņauga C., Smilt. pāržmauga var būt upei, laukam, dzijai, skudrai Nerft. [sievietēm, kas valkā īsuos prievietus, zem ceļa ir pāržmauga N.-Peb.]
Avots: ME III, 189
Avots: ME III, 189
smūģis
žņauga
žņauga,
1) ein Knebel
L., U., (žņaugs) Alschw., Memelshof, Naud., (mit aû ) Peb., (mit aû 2 ) Bauske, Frauenb., Siuxt, Wandsen, A. - Ottenhof; eine Schlinge U., (mit aû 2 ) Kand., (žņaugas) Alschw., (žņaugs) Kurl., Peb. und Sessw. n. U., (mit aû ) Kalz., (mit aû 2 ) Siuxt, Wandsen, (mit àu 2 ) Saikava; ein Kappzaum L., Würgezaum, Stangenzaum U., Bielenstein Holzb. 534, (žņaugs) Neik. und N. - Sessau n. U., (mit aû ) Trik., (žņaugi) V.; die Bremse, womit Pferde gebändigt werden Elv., St., U., Preip. 158; "ierīce savaldīšanai"(žņàugs 2 ) Saikava; (fig.) die Bedrängnis, Not, Klemme (bes. Plur. žņaugas Alschw., žņaugi Alschw.): žņaugs, ar kuo pie kaušanas aizgrìeza cūkām purnus cieti Plūd. LR. III, 329. uzmaukt kaujamai cūkai žņaugu Kand. jāuzkuŗ uguns nuo cūku žņauga LP. VI, 104. ciešāk jūt tas manu žņaugu MWM. VI, 4. mani sevī slēdza krē̦slas žņauga X, 1. nu žņaudzējs pats ir žņaugās Druva I, 159. dzīves sastingušajuos žņauguos Rainis. man netīk jūsu žņaugi Gesangb. 61, 2. ar elles žņaugiem izbiedē Upīte Medn. laiki. vairuojas žņaugi un spaidi Vēr. II, 602. dažādie žņaugi nuokrīt nuo sirds LA. sievietes daba remdējas sirds žņaugās A. v. J. 1896, S. 267. sirds nuotirpa man kâ žņaugās JR. IV, 63. nu liks tevi tādā žņaugā (tāduos žņauguos), ka netiski vaļā Golg.;
2) ein Gerät (eine Schlinge an einem Stiel) zum Fischefangen;
3) die Kummetschnur
(žņaugs) Bielenstein Holzb. 563, Katzd., Lasd.;
4) "neliels kuociņš zirgu rīku iekšpuses augšējā daļā" (žņaugs) Assiten, (žņaûgs 2) Siuxt;
5) "?": (zirgs) pārtapis tilta žņaugam Domas IV, 452;
6) eine schwere Last
(hauptsächl. fig.) Grawendahl, Heidenfeld (mit aû), (žņaûgs) Trik., (Plur. žņaûgas) Grawendahl, Meiran, (mit aû 2 ) Alschw., (žņaûgi) C., Jürg., Heidenfeld, (mit aû 2) Schnehpeln: uzlikt kam žņaugas Alschw., Meiran u. a. viņš man tuo tik˙pat kâ žņaugu uzkrāva Grawendahl, Heidenfeld. zem le̦dus žņauga Asp. Ziedu klēpis 141;
7) das Drücken, Magendrücken
(žņaûgi) Trik., (mit aû 2) Autz: man uznāca vē̦de̦ra žņaugi Autz;
8) ein magereŗ langer Mensch
(mit aû ) Gr. - Buschh., Lubn.;
9) = žmauga 1 (eine Verengerung von Waldwiesen) Alschw.
Avots: ME IV, 824
1) ein Knebel
L., U., (žņaugs) Alschw., Memelshof, Naud., (mit aû ) Peb., (mit aû 2 ) Bauske, Frauenb., Siuxt, Wandsen, A. - Ottenhof; eine Schlinge U., (mit aû 2 ) Kand., (žņaugas) Alschw., (žņaugs) Kurl., Peb. und Sessw. n. U., (mit aû ) Kalz., (mit aû 2 ) Siuxt, Wandsen, (mit àu 2 ) Saikava; ein Kappzaum L., Würgezaum, Stangenzaum U., Bielenstein Holzb. 534, (žņaugs) Neik. und N. - Sessau n. U., (mit aû ) Trik., (žņaugi) V.; die Bremse, womit Pferde gebändigt werden Elv., St., U., Preip. 158; "ierīce savaldīšanai"(žņàugs 2 ) Saikava; (fig.) die Bedrängnis, Not, Klemme (bes. Plur. žņaugas Alschw., žņaugi Alschw.): žņaugs, ar kuo pie kaušanas aizgrìeza cūkām purnus cieti Plūd. LR. III, 329. uzmaukt kaujamai cūkai žņaugu Kand. jāuzkuŗ uguns nuo cūku žņauga LP. VI, 104. ciešāk jūt tas manu žņaugu MWM. VI, 4. mani sevī slēdza krē̦slas žņauga X, 1. nu žņaudzējs pats ir žņaugās Druva I, 159. dzīves sastingušajuos žņauguos Rainis. man netīk jūsu žņaugi Gesangb. 61, 2. ar elles žņaugiem izbiedē Upīte Medn. laiki. vairuojas žņaugi un spaidi Vēr. II, 602. dažādie žņaugi nuokrīt nuo sirds LA. sievietes daba remdējas sirds žņaugās A. v. J. 1896, S. 267. sirds nuotirpa man kâ žņaugās JR. IV, 63. nu liks tevi tādā žņaugā (tāduos žņauguos), ka netiski vaļā Golg.;
2) ein Gerät (eine Schlinge an einem Stiel) zum Fischefangen;
3) die Kummetschnur
(žņaugs) Bielenstein Holzb. 563, Katzd., Lasd.;
4) "neliels kuociņš zirgu rīku iekšpuses augšējā daļā" (žņaugs) Assiten, (žņaûgs 2) Siuxt;
5) "?": (zirgs) pārtapis tilta žņaugam Domas IV, 452;
6) eine schwere Last
(hauptsächl. fig.) Grawendahl, Heidenfeld (mit aû), (žņaûgs) Trik., (Plur. žņaûgas) Grawendahl, Meiran, (mit aû 2 ) Alschw., (žņaûgi) C., Jürg., Heidenfeld, (mit aû 2) Schnehpeln: uzlikt kam žņaugas Alschw., Meiran u. a. viņš man tuo tik˙pat kâ žņaugu uzkrāva Grawendahl, Heidenfeld. zem le̦dus žņauga Asp. Ziedu klēpis 141;
7) das Drücken, Magendrücken
(žņaûgi) Trik., (mit aû 2) Autz: man uznāca vē̦de̦ra žņaugi Autz;
8) ein magereŗ langer Mensch
(mit aû ) Gr. - Buschh., Lubn.;
9) = žmauga 1 (eine Verengerung von Waldwiesen) Alschw.
Avots: ME IV, 824