Paplašinātā meklēšana

‡ I apžũrêt,

1) begiessen
Lemburg: a. visu galdu;

2) = apdzer̂t 1 (geringschätzig) Saikava: a. visu alu;

3) = apdzer̂t 2 Lubn.: a. visu naudu.

Avots: EH I, 129

‡ II apžũrêt (li. apžiūrė´ti) Bauske, begaffen: a. kuo nuo visam pusēm.

Avots: EH I, 129

[I ìežūrêt od. ìežūrât,

1) langsam, ohne Wind und Gewitter zu regnen anfangen:
lietus jau nuo rīta iežūrājis un žūrās laikam visu dienu Nigr.;

2) ìežÜrêt ² Oppek. u. a., ìežÜrît ² Goldbeck "zu viel hineingiessen."]

Avots: ME II, 93

II ìežūrêt,

[1) "einbrauen":
ìežūrējis kādu misu Kokn.;]

2) "?": maizi iežūrēju BW. V, S. 460, No 973, 2.

Avots: ME II, 93, 94

[III ìežũrêt DOblen "= ieskatīties".]

Avots: ME II, 94

‡ izžũrêt Sermus, = ‡ izžũrât: izžūrējis ve̦se̦lu spaini ūdens.

Avots: EH I, 499

pìežūrêt, reichlich vollgiessen Lubn., pìežūrît Stomersee: tu nu gan tuo katlu piežūrēji Schujen.

Avots: ME III, 314

sažūrêt,

1) auch sažūruôt Warkl., eine gewisse Zeit hindurch saufen:
s. visu nakti (mit ù ²⁾ Saikava;

2) eine gewisse Zeit hindurch regnen:
lietus sažūrēja visu vakaru Meiran, Saikava;

3) mancherlei znsammengiessen
(mit ũ) Ermes;

4) brauend (eig.: fliessen lassend) herstellen:
s. sliktu alu (mit ũ) Wandsen. Refl. -tiês, sich besaufen Ar., Saikava.

Avots: ME III, 800

I žūrêt, -ẽju,

1) (viel, unzweckmässig) giessen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Ramkau, Lettihn, Odsen, Tirsen, Schujen, (mit ũ ) AP., Bauske, Kegeln, Smilt., Wolmarshof, (mit ù ² ) Adl., Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Sessw., Stom., (žũrât) Frauenb., Katzd., Schnehpeln: dē̦lu māte alu dara, žūrāt žūrā; trīs dīķu ūdeņa, pušpūra miltu BW. 23459;

2) Wasser tragen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Sermus, (mit ũ ) AP., C., Jürg., Kegeln, Trik., Wolmarshof; "nest, krāt šķidrumu, ūdeni (fürs Vieh) Nötk. (mit ũ );

3) "die erste Brahge einstellen"
St.; Bier brauen (mit ũ ) Arrasch, Wandsen, (mit ù ² ) Sessw.: atstāt alu žūrējam (Var.: brūvējam) BW. 26202 var.;

4) schmoren, viele Speisen kochen
W. - Livl. und Seew. n. U.; etwas Unschmackhaftes kochen (žũrât) Schibbenhof;

5) "iejaukt maizi" Kosenhof (mit ũ ), Lös.: trešdien maizīt[i] žūrēja, ce̦turtdien beķerēja BW. 2217;

6) andauernd (stark
Mar., Lettihn, mit ù ² ) regnen Lems. n. U., Spr., Memelshof, (mit ũ ) Wandsen, (mit ù ² ) Adl., Bers., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Prl., Sessw., (žūrât) Kreuzb., Pernigel, Plm., Vīt., (mit ũ ) Frauenb., Schnehpeln, (mit ù ² ) Fehsen, A. - Laitzen, Meselau, N. - Schwanb.: lietus žūrā augu dienu Vīt. lietus tâ žūrē, ka ganiem nav ne vīlē sausumiņa Vīt. 79. kâ nuo sējas laika sācis, tâ žūrē vienā žūrēšanā 9. žūrē lieti Juris Brasa 28. žūrāt vairāk dienu nuo vietas Janš. Dzimtene V, 270;

7) saufen
Allunan und Lems. n. U., viel trinken Pērse, Ramkau, (mit ũ ) AP., Arrasch, Bauske, C., Smilt., (mit ù ² ) Bers., Golg., Prl., Sessw.: varat jūs tuo alu žūrēt! Ramkau;

8) (ins Bett
Pernigel, Vīt. [žūrât]) urinieren U.: viņš tev necelsies augšā, bet žūrā gultā Vīt.;

9) intr., fliessen
Lubn., Meiran. Zu žūre I.

Avots: ME IV, 837

II žūrêt, -ẽju, säuern U. Wohl aus mnd. suren "sauer werden".

Avots: ME IV, 837

III žũrêt Mesoten, -u, ẽju, ohne Flamme brennen: uguns žūr vien, negrib degt Mesoten.

Avots: ME IV, 837

IV žũrêt: auch Gramsden.

Avots: EH II, 823

IV žũrêt (li. žiūrė´ti "hinsehen") Bauske, Fockenhof, Mežmuiža, Ruba, Sessau, žūrêt N. - Sessau n. U., Friedrichstadt, Ramkau, Ronneb., Spr., Wessen, refl. žūrêtiês U., Kav., (mit ũ ) Ruhental, Sessau, lauern; žūrêt, blinzeln Dr.: vēris... durvis vaļā un žūrējis, vai kāds iekšā LP. IV, 164. žūrējis pa šķirbu V, 4. vākus nevajaguot cilāt un iekšā žūrēt ne˙pavisam 132. paslēpies žūrējis Pas. IV, 312 (aus Neuenb.). kurzemnieki, laiski puiši, pa krūmiem žūrējās BW. 12868, 1. žūri, žūri, tautu dē̦ls! tu žūrēji, es žūrēju 10210, 3. kaķis žūrē ("tīkuo") pēc pelēm Selb. viņš izslāpis žūr pēc avuotu pilnām salām Plūd. Zalktis v. J. 1908, Nr. 4, S. 107.

Avots: ME IV, 837

V žūrêt: dürfte mit ‡ žūrît identisch sein.

Avots: EH II, 823

V žūrêt "haulen"(vom Winde) Ludsen.

Avots: ME IV, 837

àizliêgt,

1) versagen, verbieten:
viņš aizliedza svētdien strādāt; vielfach mit abhängigem negierten Infin.: Dieva dē̦ls man aizliedza ne zariņu nenuolauzt BW. 4978; mit dem Obj. im Acc.: es tuo tev aizliedzu. gribējuse drusku aizliegtā istabā pažūrēt LP. IV, 103. auzas devu, neaizliedzu bāleliņa kumeliņam BW. 29612;

2) verleugnen:
tu aplamnieks, kas aizliedz savu tēviju Aus. I, 16. Refl. -tiês, absagen, verweigern: tev ir tāda daba, ka nevienam nevari aizliegties, kas ar glāzi uzmācas Neik. aizliedzējs, Verbieter; aizliegums, Verbot, jur. Beschlag Konv. ²

Avots: ME I, 37