Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žūrēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žūrēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
apžūrēt
iežūrēt
iežūrēt
iežūrēt
izžūrēt
piežūrēt
piežūrēt
pìežūrêt, reichlich vollgiessen Lubn., pìežūrît Stomersee: tu nu gan tuo katlu piežūrēji Schujen.
Avots: ME III, 314
Avots: ME III, 314
sažūrēt
sažūrêt,
1) auch sažūruôt Warkl., eine gewisse Zeit hindurch saufen:
s. visu nakti (mit ù 2) Saikava;
2) eine gewisse Zeit hindurch regnen:
lietus sažūrēja visu vakaru Meiran, Saikava;
3) mancherlei znsammengiessen
(mit ũ) Ermes;
4) brauend (eig.: fliessen lassend) herstellen:
s. sliktu alu (mit ũ) Wandsen. Refl. -tiês, sich besaufen Ar., Saikava.
Avots: ME III, 800
1) auch sažūruôt Warkl., eine gewisse Zeit hindurch saufen:
s. visu nakti (mit ù 2) Saikava;
2) eine gewisse Zeit hindurch regnen:
lietus sažūrēja visu vakaru Meiran, Saikava;
3) mancherlei znsammengiessen
(mit ũ) Ermes;
4) brauend (eig.: fliessen lassend) herstellen:
s. sliktu alu (mit ũ) Wandsen. Refl. -tiês, sich besaufen Ar., Saikava.
Avots: ME III, 800
žūrēt
I žūrêt,
1): mit ù 2 Borchow, Erlaa;
2): "ūdeni" ME. IV, 837 zu verbessern in "ūdeni"";
6): mit ù2 Linden in Kurl., Saikava, Selsau;
7): mit ù 2 Erlaa; ‡
10) "ilgstuoši kuo darīt" (mit ù 2 ) Selsau n. FBR. IX, 135. ‡ Subst. žùrē̦tājs 2 Saikava "lijējs, lietus".
Avots: EH II, 823
1): mit ù 2 Borchow, Erlaa;
2): "ūdeni" ME. IV, 837 zu verbessern in "ūdeni"";
6): mit ù2 Linden in Kurl., Saikava, Selsau;
7): mit ù 2 Erlaa; ‡
10) "ilgstuoši kuo darīt" (mit ù 2 ) Selsau n. FBR. IX, 135. ‡ Subst. žùrē̦tājs 2 Saikava "lijējs, lietus".
Avots: EH II, 823
žūrēt
I žūrêt, -ẽju,
1) (viel, unzweckmässig) giessen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Ramkau, Lettihn, Odsen, Tirsen, Schujen, (mit ũ ) AP., Bauske, Kegeln, Smilt., Wolmarshof, (mit ù 2 ) Adl., Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Sessw., Stom., (žũrât) Frauenb., Katzd., Schnehpeln: dē̦lu māte alu dara, žūrāt žūrā; trīs dīķu ūdeņa, pušpūra miltu BW. 23459;
2) Wasser tragen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Sermus, (mit ũ ) AP., C., Jürg., Kegeln, Trik., Wolmarshof; "nest, krāt šķidrumu, ūdeni (fürs Vieh) Nötk. (mit ũ );
3) "die erste Brahge einstellen"
St.; Bier brauen (mit ũ ) Arrasch, Wandsen, (mit ù 2 ) Sessw.: atstāt alu žūrējam (Var.: brūvējam) BW. 26202 var.;
4) schmoren, viele Speisen kochen
W. - Livl. und Seew. n. U.; etwas Unschmackhaftes kochen (žũrât) Schibbenhof;
5) "iejaukt maizi" Kosenhof (mit ũ ), Lös.: trešdien maizīt[i] žūrēja, ce̦turtdien beķerēja BW. 2217;
6) andauernd (stark
Mar., Lettihn, mit ù 2 ) regnen Lems. n. U., Spr., Memelshof, (mit ũ ) Wandsen, (mit ù 2 ) Adl., Bers., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Prl., Sessw., (žūrât) Kreuzb., Pernigel, Plm., Vīt., (mit ũ ) Frauenb., Schnehpeln, (mit ù 2 ) Fehsen, A. - Laitzen, Meselau, N. - Schwanb.: lietus žūrā augu dienu Vīt. lietus tâ žūrē, ka ganiem nav ne vīlē sausumiņa Vīt. 79. kâ nuo sējas laika sācis, tâ žūrē vienā žūrēšanā 9. žūrē lieti Juris Brasa 28. žūrāt vairāk dienu nuo vietas Janš. Dzimtene V, 270;
7) saufen
Allunan und Lems. n. U., viel trinken Pērse, Ramkau, (mit ũ ) AP., Arrasch, Bauske, C., Smilt., (mit ù 2 ) Bers., Golg., Prl., Sessw.: varat jūs tuo alu žūrēt! Ramkau;
8) (ins Bett
Pernigel, Vīt. [žūrât]) urinieren U.: viņš tev necelsies augšā, bet žūrā gultā Vīt.;
9) intr., fliessen
Lubn., Meiran. Zu žūre I.
Avots: ME IV, 837
1) (viel, unzweckmässig) giessen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Ramkau, Lettihn, Odsen, Tirsen, Schujen, (mit ũ ) AP., Bauske, Kegeln, Smilt., Wolmarshof, (mit ù 2 ) Adl., Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Sessw., Stom., (žũrât) Frauenb., Katzd., Schnehpeln: dē̦lu māte alu dara, žūrāt žūrā; trīs dīķu ūdeņa, pušpūra miltu BW. 23459;
2) Wasser tragen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Sermus, (mit ũ ) AP., C., Jürg., Kegeln, Trik., Wolmarshof; "nest, krāt šķidrumu, ūdeni (fürs Vieh) Nötk. (mit ũ );
3) "die erste Brahge einstellen"
St.; Bier brauen (mit ũ ) Arrasch, Wandsen, (mit ù 2 ) Sessw.: atstāt alu žūrējam (Var.: brūvējam) BW. 26202 var.;
4) schmoren, viele Speisen kochen
W. - Livl. und Seew. n. U.; etwas Unschmackhaftes kochen (žũrât) Schibbenhof;
5) "iejaukt maizi" Kosenhof (mit ũ ), Lös.: trešdien maizīt[i] žūrēja, ce̦turtdien beķerēja BW. 2217;
6) andauernd (stark
Mar., Lettihn, mit ù 2 ) regnen Lems. n. U., Spr., Memelshof, (mit ũ ) Wandsen, (mit ù 2 ) Adl., Bers., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Prl., Sessw., (žūrât) Kreuzb., Pernigel, Plm., Vīt., (mit ũ ) Frauenb., Schnehpeln, (mit ù 2 ) Fehsen, A. - Laitzen, Meselau, N. - Schwanb.: lietus žūrā augu dienu Vīt. lietus tâ žūrē, ka ganiem nav ne vīlē sausumiņa Vīt. 79. kâ nuo sējas laika sācis, tâ žūrē vienā žūrēšanā 9. žūrē lieti Juris Brasa 28. žūrāt vairāk dienu nuo vietas Janš. Dzimtene V, 270;
7) saufen
Allunan und Lems. n. U., viel trinken Pērse, Ramkau, (mit ũ ) AP., Arrasch, Bauske, C., Smilt., (mit ù 2 ) Bers., Golg., Prl., Sessw.: varat jūs tuo alu žūrēt! Ramkau;
8) (ins Bett
Pernigel, Vīt. [žūrât]) urinieren U.: viņš tev necelsies augšā, bet žūrā gultā Vīt.;
9) intr., fliessen
Lubn., Meiran. Zu žūre I.
Avots: ME IV, 837
žūrēt
žūrēt
III žũrêt Mesoten, -u, ẽju, ohne Flamme brennen: uguns žūr vien, negrib degt Mesoten.
Avots: ME IV, 837
Avots: ME IV, 837
žūrēt
žūrēt
IV žũrêt (li. žiūrė̕ti "hinsehen") Bauske, Fockenhof, Mežmuiža, Ruba, Sessau, žūrêt N. - Sessau n. U., Friedrichstadt, Ramkau, Ronneb., Spr., Wessen, refl. žūrêtiês U., Kav., (mit ũ ) Ruhental, Sessau, lauern; žūrêt, blinzeln Dr.: vēris... durvis vaļā un žūrējis, vai kāds iekšā LP. IV, 164. žūrējis pa šķirbu V, 4. vākus nevajaguot cilāt un iekšā žūrēt ne˙pavisam 132. paslēpies žūrējis Pas. IV, 312 (aus Neuenb.). kurzemnieki, laiski puiši, pa krūmiem žūrējās BW. 12868, 1. žūri, žūri, tautu dē̦ls! tu žūrēji, es žūrēju 10210, 3. kaķis žūrē ("tīkuo") pēc pelēm Selb. viņš izslāpis žūr pēc avuotu pilnām salām Plūd. Zalktis v. J. 1908, Nr. 4, S. 107.
Avots: ME IV, 837
Avots: ME IV, 837
žūrēt
žūrēt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
aizliegt
àizliêgt,
1) versagen, verbieten:
viņš aizliedza svētdien strādāt; vielfach mit abhängigem negierten Infin.: Dieva dē̦ls man aizliedza ne zariņu nenuolauzt BW. 4978; mit dem Obj. im Acc.: es tuo tev aizliedzu. gribējuse drusku aizliegtā istabā pažūrēt LP. IV, 103. auzas devu, neaizliedzu bāleliņa kumeliņam BW. 29612;
2) verleugnen:
tu aplamnieks, kas aizliedz savu tēviju Aus. I, 16. Refl. -tiês, absagen, verweigern: tev ir tāda daba, ka nevienam nevari aizliegties, kas ar glāzi uzmācas Neik. aizliedzējs, Verbieter; aizliegums, Verbot, jur. Beschlag Konv. 2
Avots: ME I, 37
1) versagen, verbieten:
viņš aizliedza svētdien strādāt; vielfach mit abhängigem negierten Infin.: Dieva dē̦ls man aizliedza ne zariņu nenuolauzt BW. 4978; mit dem Obj. im Acc.: es tuo tev aizliedzu. gribējuse drusku aizliegtā istabā pažūrēt LP. IV, 103. auzas devu, neaizliedzu bāleliņa kumeliņam BW. 29612;
2) verleugnen:
tu aplamnieks, kas aizliedz savu tēviju Aus. I, 16. Refl. -tiês, absagen, verweigern: tev ir tāda daba, ka nevienam nevari aizliegties, kas ar glāzi uzmācas Neik. aizliedzējs, Verbieter; aizliegums, Verbot, jur. Beschlag Konv. 2
Avots: ME I, 37