I žūrêt, -ẽju,

1) (viel, unzweckmässig) giessen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Ramkau, Lettihn, Odsen, Tirsen, Schujen, (mit ũ ) AP., Bauske, Kegeln, Smilt., Wolmarshof, (mit ù ² ) Adl., Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Sessw., Stom., (žũrât) Frauenb., Katzd., Schnehpeln: dē̦lu māte alu dara, žūrāt žūrā; trīs dīķu ūdeņa, pušpūra miltu BW. 23459;

2) Wasser tragen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Sermus, (mit ũ ) AP., C., Jürg., Kegeln, Trik., Wolmarshof; "nest, krāt šķidrumu, ūdeni (fürs Vieh) Nötk. (mit ũ );

3) "die erste Brahge einstellen"
St.; Bier brauen (mit ũ ) Arrasch, Wandsen, (mit ù ² ) Sessw.: atstāt alu žūrējam (Var.: brūvējam) BW. 26202 var.;

4) schmoren, viele Speisen kochen
W. - Livl. und Seew. n. U.; etwas Unschmackhaftes kochen (žũrât) Schibbenhof;

5) "iejaukt maizi" Kosenhof (mit ũ ), Lös.: trešdien maizīt[i] žūrēja, ce̦turtdien beķerēja BW. 2217;

6) andauernd (stark
Mar., Lettihn, mit ù ² ) regnen Lems. n. U., Spr., Memelshof, (mit ũ ) Wandsen, (mit ù ² ) Adl., Bers., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Prl., Sessw., (žūrât) Kreuzb., Pernigel, Plm., Vīt., (mit ũ ) Frauenb., Schnehpeln, (mit ù ² ) Fehsen, A. - Laitzen, Meselau, N. - Schwanb.: lietus žūrā augu dienu Vīt. lietus tâ žūrē, ka ganiem nav ne vīlē sausumiņa Vīt. 79. kâ nuo sējas laika sācis, tâ žūrē vienā žūrēšanā 9. žūrē lieti Juris Brasa 28. žūrāt vairāk dienu nuo vietas Janš. Dzimtene V, 270;

7) saufen
Allunan und Lems. n. U., viel trinken Pērse, Ramkau, (mit ũ ) AP., Arrasch, Bauske, C., Smilt., (mit ù ² ) Bers., Golg., Prl., Sessw.: varat jūs tuo alu žūrēt! Ramkau;

8) (ins Bett
Pernigel, Vīt. [žūrât]) urinieren U.: viņš tev necelsies augšā, bet žūrā gultā Vīt.;

9) intr., fliessen
Lubn., Meiran. Zu žūre I.

Avots: ME IV, 837

II žūrêt, -ẽju, säuern U. Wohl aus mnd. suren "sauer werden".

Avots: ME IV, 837

III žũrêt Mesoten, -u, ẽju, ohne Flamme brennen: uguns žūr vien, negrib degt Mesoten.

Avots: ME IV, 837

IV žũrêt (li. žiūrė´ti "hinsehen") Bauske, Fockenhof, Mežmuiža, Ruba, Sessau, žūrêt N. - Sessau n. U., Friedrichstadt, Ramkau, Ronneb., Spr., Wessen, refl. žūrêtiês U., Kav., (mit ũ ) Ruhental, Sessau, lauern; žūrêt, blinzeln Dr.: vēris... durvis vaļā un žūrējis, vai kāds iekšā LP. IV, 164. žūrējis pa šķirbu V, 4. vākus nevajaguot cilāt un iekšā žūrēt ne˙pavisam 132. paslēpies žūrējis Pas. IV, 312 (aus Neuenb.). kurzemnieki, laiski puiši, pa krūmiem žūrējās BW. 12868, 1. žūri, žūri, tautu dē̦ls! tu žūrēji, es žūrēju 10210, 3. kaķis žūrē ("tīkuo") pēc pelēm Selb. viņš izslāpis žūr pēc avuotu pilnām salām Plūd. Zalktis v. J. 1908, Nr. 4, S. 107.

Avots: ME IV, 837

IV žũrêt: auch Gramsden.

Avots: EH II, 823

V žūrêt "haulen"(vom Winde) Ludsen.

Avots: ME IV, 837

V žūrêt: dürfte mit ‡ žūrît identisch sein.

Avots: EH II, 823