žūre
I žūre: auch Kal.; kaņepju žũri (= zupu) izgatavuo, sagrūžuot kaņepes, ar siltu ūdeni tās nuoskaluojuot un pēc tam čaumalas izsūcuot N.-Peb.
Avots: EH II, 823
Avots: EH II, 823
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žūre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žūre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
žūre
žūre
žūrenieks
žūrenieks,
1) "alus tecinātājs" (mit ũ ) Wandsen, wer viel Flüssigkeit (unzweckmässig) verbraucht (mit ũ ) Nötk.;
2) "?": tie uznāk žūrenieku deju diedami B. Vēstn. 1896, Piel. Nr. 195.
Avots: ME IV, 837
1) "alus tecinātājs" (mit ũ ) Wandsen, wer viel Flüssigkeit (unzweckmässig) verbraucht (mit ũ ) Nötk.;
2) "?": tie uznāk žūrenieku deju diedami B. Vēstn. 1896, Piel. Nr. 195.
Avots: ME IV, 837
Šķirkļa skaidrojumā (3)
žūra
I žūra,
1) schmutziges Wasser, Spülicht
Frauenb., (mit ũ ) Bauske, Schnehpeln; eine trübe Flüssigkeit Grünh.: lej laukā tuo žūru! Frauenb. uogas saspiestas vienā žūrā (="gabalā, pikā") Kaugurciems;
2) eine wässerige, lang gekochte Grütze
(mit ũ) Schibbenhof;
3) "pusdarīts alus" Frauenb.;
4) Haferbrei
Kalleten, N. - Bartau; "auzu ķīselis" Funkenhof; gesäuerte Hafergrütze (mit ũ ) Dunika; Brei Preekuln; eine Art Kartoffelsuppe mit Roggenmehl, "auzu ķīselis"(žũre) Rutzau; ein mit Mehl zubereiteter Viehtrank (žùra 2 ) Sessw.;
5) andauerndes Regenwetter
Vīt.; starker Regen Frauenb.; ein Regenguss (žùre 2 ) Lettihn, Mar.: uznākuse lietus žūra Frauenb. bija gan žūre: ūdens upēm vien skrēja Mar. n. RKr. XV, 146. tīrais žūras laiks Vīt.;
6) comm., ein Saufbold
Bewershof (vgl. zūra); eine Kuh, die viel trinkt N. - Peb., (žūre) Ramdam;
7) "lējēja, žūrē̦tāja" (žũra) Ronneb. - Neuhof, (žũra, žũre) Nötk.;
8) eine Pisserin
(mit ũ ) Nötk.;
9) übermässiges Trinken, Saufen
(žūre) Selb.: kruogā bija sanākuši pluostinieki, un iztaisījās ļuoti liela žūre Selb.;
10) Jauche, dünnflüssiger Kot
Preekuln. In den Bedeutungen 5 - 9 (und 1 - 2 und 10?) zu žaut II 3 - 4?
Avots: ME IV, 836, 837
1) schmutziges Wasser, Spülicht
Frauenb., (mit ũ ) Bauske, Schnehpeln; eine trübe Flüssigkeit Grünh.: lej laukā tuo žūru! Frauenb. uogas saspiestas vienā žūrā (="gabalā, pikā") Kaugurciems;
2) eine wässerige, lang gekochte Grütze
(mit ũ) Schibbenhof;
3) "pusdarīts alus" Frauenb.;
4) Haferbrei
Kalleten, N. - Bartau; "auzu ķīselis" Funkenhof; gesäuerte Hafergrütze (mit ũ ) Dunika; Brei Preekuln; eine Art Kartoffelsuppe mit Roggenmehl, "auzu ķīselis"(žũre) Rutzau; ein mit Mehl zubereiteter Viehtrank (žùra 2 ) Sessw.;
5) andauerndes Regenwetter
Vīt.; starker Regen Frauenb.; ein Regenguss (žùre 2 ) Lettihn, Mar.: uznākuse lietus žūra Frauenb. bija gan žūre: ūdens upēm vien skrēja Mar. n. RKr. XV, 146. tīrais žūras laiks Vīt.;
6) comm., ein Saufbold
Bewershof (vgl. zūra); eine Kuh, die viel trinkt N. - Peb., (žūre) Ramdam;
7) "lējēja, žūrē̦tāja" (žũra) Ronneb. - Neuhof, (žũra, žũre) Nötk.;
8) eine Pisserin
(mit ũ ) Nötk.;
9) übermässiges Trinken, Saufen
(žūre) Selb.: kruogā bija sanākuši pluostinieki, un iztaisījās ļuoti liela žūre Selb.;
10) Jauche, dünnflüssiger Kot
Preekuln. In den Bedeutungen 5 - 9 (und 1 - 2 und 10?) zu žaut II 3 - 4?
Avots: ME IV, 836, 837
žūrēt
I žūrêt, -ẽju,
1) (viel, unzweckmässig) giessen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Ramkau, Lettihn, Odsen, Tirsen, Schujen, (mit ũ ) AP., Bauske, Kegeln, Smilt., Wolmarshof, (mit ù 2 ) Adl., Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Sessw., Stom., (žũrât) Frauenb., Katzd., Schnehpeln: dē̦lu māte alu dara, žūrāt žūrā; trīs dīķu ūdeņa, pušpūra miltu BW. 23459;
2) Wasser tragen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Sermus, (mit ũ ) AP., C., Jürg., Kegeln, Trik., Wolmarshof; "nest, krāt šķidrumu, ūdeni (fürs Vieh) Nötk. (mit ũ );
3) "die erste Brahge einstellen"
St.; Bier brauen (mit ũ ) Arrasch, Wandsen, (mit ù 2 ) Sessw.: atstāt alu žūrējam (Var.: brūvējam) BW. 26202 var.;
4) schmoren, viele Speisen kochen
W. - Livl. und Seew. n. U.; etwas Unschmackhaftes kochen (žũrât) Schibbenhof;
5) "iejaukt maizi" Kosenhof (mit ũ ), Lös.: trešdien maizīt[i] žūrēja, ce̦turtdien beķerēja BW. 2217;
6) andauernd (stark
Mar., Lettihn, mit ù 2 ) regnen Lems. n. U., Spr., Memelshof, (mit ũ ) Wandsen, (mit ù 2 ) Adl., Bers., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Prl., Sessw., (žūrât) Kreuzb., Pernigel, Plm., Vīt., (mit ũ ) Frauenb., Schnehpeln, (mit ù 2 ) Fehsen, A. - Laitzen, Meselau, N. - Schwanb.: lietus žūrā augu dienu Vīt. lietus tâ žūrē, ka ganiem nav ne vīlē sausumiņa Vīt. 79. kâ nuo sējas laika sācis, tâ žūrē vienā žūrēšanā 9. žūrē lieti Juris Brasa 28. žūrāt vairāk dienu nuo vietas Janš. Dzimtene V, 270;
7) saufen
Allunan und Lems. n. U., viel trinken Pērse, Ramkau, (mit ũ ) AP., Arrasch, Bauske, C., Smilt., (mit ù 2 ) Bers., Golg., Prl., Sessw.: varat jūs tuo alu žūrēt! Ramkau;
8) (ins Bett
Pernigel, Vīt. [žūrât]) urinieren U.: viņš tev necelsies augšā, bet žūrā gultā Vīt.;
9) intr., fliessen
Lubn., Meiran. Zu žūre I.
Avots: ME IV, 837
1) (viel, unzweckmässig) giessen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Ramkau, Lettihn, Odsen, Tirsen, Schujen, (mit ũ ) AP., Bauske, Kegeln, Smilt., Wolmarshof, (mit ù 2 ) Adl., Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Sessw., Stom., (žũrât) Frauenb., Katzd., Schnehpeln: dē̦lu māte alu dara, žūrāt žūrā; trīs dīķu ūdeņa, pušpūra miltu BW. 23459;
2) Wasser tragen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Sermus, (mit ũ ) AP., C., Jürg., Kegeln, Trik., Wolmarshof; "nest, krāt šķidrumu, ūdeni (fürs Vieh) Nötk. (mit ũ );
3) "die erste Brahge einstellen"
St.; Bier brauen (mit ũ ) Arrasch, Wandsen, (mit ù 2 ) Sessw.: atstāt alu žūrējam (Var.: brūvējam) BW. 26202 var.;
4) schmoren, viele Speisen kochen
W. - Livl. und Seew. n. U.; etwas Unschmackhaftes kochen (žũrât) Schibbenhof;
5) "iejaukt maizi" Kosenhof (mit ũ ), Lös.: trešdien maizīt[i] žūrēja, ce̦turtdien beķerēja BW. 2217;
6) andauernd (stark
Mar., Lettihn, mit ù 2 ) regnen Lems. n. U., Spr., Memelshof, (mit ũ ) Wandsen, (mit ù 2 ) Adl., Bers., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Prl., Sessw., (žūrât) Kreuzb., Pernigel, Plm., Vīt., (mit ũ ) Frauenb., Schnehpeln, (mit ù 2 ) Fehsen, A. - Laitzen, Meselau, N. - Schwanb.: lietus žūrā augu dienu Vīt. lietus tâ žūrē, ka ganiem nav ne vīlē sausumiņa Vīt. 79. kâ nuo sējas laika sācis, tâ žūrē vienā žūrēšanā 9. žūrē lieti Juris Brasa 28. žūrāt vairāk dienu nuo vietas Janš. Dzimtene V, 270;
7) saufen
Allunan und Lems. n. U., viel trinken Pērse, Ramkau, (mit ũ ) AP., Arrasch, Bauske, C., Smilt., (mit ù 2 ) Bers., Golg., Prl., Sessw.: varat jūs tuo alu žūrēt! Ramkau;
8) (ins Bett
Pernigel, Vīt. [žūrât]) urinieren U.: viņš tev necelsies augšā, bet žūrā gultā Vīt.;
9) intr., fliessen
Lubn., Meiran. Zu žūre I.
Avots: ME IV, 837
žūrīt
‡ *žūrît, schelten (?): žūrej mani sveša māte, žūrej rītā, vakarā; muna dvēselīte žūru vien paē̦duse Tdz. 38286 (aus Preiļi in Lettg.). žurei 2 mani ... dzērve, žùrei 2 ... lakstīgala; ... nezināju, kuŗu žùru 2 klausīties BW. 8890 (aus dem Ludsenschen Kr.). Aus r. журить "Schelten".
Avots: EH II, 823
Avots: EH II, 823