Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žūt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žūt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizžūt

àizžût, zu trocknen (intr.) anfangen M. Ārons: aizžuvusi vieta.

Avots: EH I, 65


apžūt

apžût [li. apdžiúti], intr., betrocknen: ceļi jau apžuvuši.

Avots: ME I, 139


atžūt

atžût, ‡

3) abtrocknen
(intr.): ābelei zars atžuvis Dunika.

Avots: EH I, 183


atžūt

[atžût

1) ein wenig trocken werden:
lai siens vēl atžūst Lemsal; tīrums pēc lietus jau atžuvis Saussen;

2) wieder trocken werden
Ruj.]

Avots: ME I, 214


džūt

džūt: auch (mit û 2 ) Rutzau.

Avots: EH I, 366


džūt

džūt St., = žūt. [Wohl aus li. džiu

Avots: ME I, 565


iežūt

ìežût, intr., eintrocknen: lai tinte iežūst.

Avots: ME II, 94


izžūt

izžût (išdžiúti), intr., austrocknen: salijušas drēbes jau izžuvušas.

Avots: ME I, 833


nožūt

nùožût: ganz trocken werden BielU.

Avots: EH II, 111


nožūt

nùožût [li. nudžiúti], intr., von oben abtrocknen, abtrocknen: kārkliem gali nuožuvuši BW. 21384, 4.

Avots: ME II, 894


pāržūt

pãržût, allzu lange trocknen (intr.).: plekstes saulē pāržuvušas Dunika.

Avots: EH XIII, 216


piežūt

pìežût, antrocknen (an etw.).

Avots: ME III, 314


sažūt

sažût, intr., eintrocknen, vertrocknen: drusku sažuvušu asiņu A. XX, 1648. zaļumi pildīšanai nede̦r, juo viņiem sažūstuot zeme sabrūk Konv. 2 657. varēsi vel priecāties, kamē̦r jaunā miesa sažūs Veselis Saules kapsē̦ta 61.

Avots: ME III, 800


uzžūt

uzžût, auf-, abtrocknen (intr.): ūdens (dubļi) drīz uzžuva.

Avots: ME IV, 402


žūt

žût: unbek. auch in Kaltenbr., Lubn., Marienhausen, Selb.

Avots: EH II, 823


žūt

žût (li. džiúti "dorren"), žûstu, žuvu, intr., trocknen St., U. (unbek. in Adl., Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Lis., Schwanb., Sessw., wo dafür kalst): sìens, slapji ceļi, slapjas drēbes, veļa žûst. viņa dien[u] nuo dienas dila un žuva (wurde zusehends magerer) MWM. VIII, 408. viņam vēl piens nuo lūpām nav žuvis, er ist noch nicht trocken hinter den Ohren). - žūstams laiks, gutes, sonniges, fürs Heutrocknen geeignetes Wetter Frauenb. Zu žaut I.

Avots: ME IV, 838

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ap

ap- (im VL. noch getrennt vom Verbum: vakar bija brāļa māsa, ap auziņu ēdināja BW. 14548). Die mit ap- zusammengesetzten Hauptwörter bezeichnen das, was den durch das Simplex ausgedrückten Begriff ungibt: apauši, die Halfter, eig. was sich um die Ohren befindet, apkakle, der Kragen, apmale, der Rand. Äusserst selten und nur dialektisch kommt ap- in adjektivischen Zusammensetzungen vor und zwar in deminuierender Bedeutung, z. B. aprāms, ziemlich ruhig, aptuve̦ni, ungefähr, eig. ziemlich nah.

In verbalen Zusammensetzungen bezeichnet ap-,

1) dass die im Verb ausgedrückte Tätigkeit das ganze Objekt oder einen Teil desselben umschliesst,
z. B. appīt, umflechten, apsiet, umbinden. Viele intransitive Verba werden durch die Zusammensetzung mit ap- transitiv, z. B. apjāt, so auch viele Verba dicendi und ähnliche, z. B. apme̦luot, verläumden, apzvanīt, ausläuten;

2) ap- bezeichnet eine Drehung des Subjekts (bei intr. und refl. Zeitw.) oder des Objekts (bei trans.) um sich selber, und zwar sowohl eine vollständige, als auch nur eine teilweise,
z. B. apgriezties, sich umdrehen, apgriezt, umdrehen, apritināties, sich ringeln, apritināt, umringeln, apgāzt, umstürzen, apgāzt trauku uz acīm, das Geschirr umkippen;

3) ap- drückt aus, dass die im Verb enthaltene Tätigkeit einen weiten Umkreis von Subjekten oder Objektne erfasst,
z. B. visi cilvē̦ki apmira, alle Menschen straben; apkaut, apslānīt vīrus, (alle) Männer (in dem durch die Situation gegebenen Kreis) töten;

4) ap- bezeichnet, dass die durch das Verb ausgedrückte Tätigkeit nur die Oberfläche eines Umkreises trifft, ohne in die Tiefe zu dringen, hat also deminuierende Bedeutung,
z. B. apsilt, obenhin, etwas warm werden, apžūt, betrocknen;

5) ap- dient zur Bezeichnung der perfectiven Handlung,
z. B. apēst, apdzert, verprassen, apkulties, die Drescharbeit beendigen;

6) vereinzelt u. dialektisch bezeichnet ap- das Erreichnen eines Zieles:
apdzīt māsu, die Schwester einholen. ap- II, unter, ist in solchen Zusammensetzungen erhalten, wie: suns aplīda apakš galda, apbedīt, aprakt, begraben, pils apgrimusi, das Schloss ist versunken.

Kļūdu labojums:
brāļa māsa = brāļu māsa

Avots: ME I, 72


blāķis

blãķis,

1): nuo tīruma save̦stuo labību liek šķūnī lielās stirpās, kuo sauc par blaķi AP. ar se̦kumiem ņemj labību nuo ve̦zuma un me̦t uz blāķa ebenda. b. - siens, kuo sagrābj un sane̦s vienā vietā, lai žūtu Siuxt. siena blāķītis, ein länglicher Heuhaufe
Seyershof. trīs stumburus iesit zemē, kuokus uz stumburu zariem. krāmē labību virsū, - tas ir b. ebenda;

2): auch Lems., Seyershof.

Avots: EH I, 227


nosapt

nuosapt "nuokrist, nuožūt (tikai par šķidrumu)" Gramsden: pļava (kas bija pārplūdusi) nuosapusi Ruhental; "nuoplakt" Ruhental: kaudze jau līdz pusei nuosapusi.

Avots: EH II, 83


riedēt

riẽdêt: "žūt, nīkt": nuosieta kārpa sāk r. OB.

Avots: EH II, 378


sapt

II sapt Gramsden "nuokrist, nuožūt (von Flüssigkeiten)".

Avots: EH XVI, 439


zīdauts

zĩdàuts Spr., (mit ì 2 ) Kl., Demin. zĩdàutiņš, zĩžàutiņš, ein seidenes Tuch: raksta zīdautiņu (Var.: zīžauteņu > ostle. zaižauteņu und ostle. zeižuteņu, verkürzt aus zeižūteņu < zīžuoteņu?) BW. 13250, 2. es savam mīļajam zīdautiņu nuorakstīju 7171 var. zīdautiņu balināja 24277 var. pirks tautietis zīdautiņu 5796, 1. pirmā nesa zīdautiņu (Var.: zīžautiņu) 7876, 1. zīžautiņa ne̦zdaugā 11709, 1.

Avots: ME IV, 731