žabra
žabra (mit hochle. a > e, ?) Selb., comm., ein ausgelasseneŗ alberner Mensch; žabra Sonnaxt, wer unnötig viel zu klettern pflegt.
Avots: ME IV, 784
Avots: ME IV, 784
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žabra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žabra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
žabravāt
II žabravât Lubn., žabravuôt Saikava, lärmen; laut, lärmend sprechen: žabravuôt Warkl. "sprechen (z. B. von Betrunkenen gesagt)."
Avots: ME IV, 784
Avots: ME IV, 784
žabravēt
I žabravât, betteln Oknist, Wessen: Leišuos tāda žabravāšana jau visiem e̦suot apnikuse Domas III, 594. Nebst oder durch li. žebravo`ti dass. (bei Skardžius Die slav. Lehnw. 247) aus wruss. жебровáть.
Avots: ME IV, 784
Avots: ME IV, 784