Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žibu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žibu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

žibu

žibu,

1) Interjektion: žibu, žibu uguntiņa Bw. 1003, 1 var. žibu, žibu, zviru, žviru, mans vizuļu vainadziņš 6179, 4;

2) flunkernd
L.

Avots: ME IV, 809

žibulēt

‡ žibulêt Jaun. Ziņas 1938, № 178, auf eine gewisse Art und Weise fischen.

Avots: EH II, 819

žibuļi

žibuļi,

1) "?": aiz tiem (= luogiem) bija manāmi aizslē̦pti uguns žibuļi Plūd. LR. III, 272;

2) "skanīgas krelles" Lubn.; glänzende, kleine Gegenstände Stenden; funkelnde Stickereien auf Kleidern Stenden;

3) eine Blume mit blauen Blüten
A. - Laitzen, N. - Peb.; Demin. žibulīši Konv. 2 2323, Augentrost (euphrasia officinalis L.) RKr. II, 71; Konv. 2 3609. Zur Bed. 3 vgl. li. žyboklė "Augentrost" Kurschat (in Klammern!), Lit. Mitt. I, 21.

Avots: ME IV, 809

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)

apžibēt

apžibêt, auch apžibt, intr., flimmern, erglänzen, geblendet werden: gaiss viņa priekšā apžibēja tā savādi. visas malas apžib nuo saules apģē̦rba LP. IV, 177. tik daudz vilku, ka acis apžibušas LP. III, 106. Cf. apzibêt.

Avots: ME I, 139

priecināt

priêcinât Spr., tr., freuen, erfreuen; trösten U.: ak tu skuķis, tautu meita, kam tu mani priecināji? pirms tu mani priecināji, pēc tu mani bēdināji BW. 11033. es ar savu dziedāšanu raudulīti priecināju 194 var. mani ze̦lta gredzeniņi tavu sirdi priecināja Biel. 1609. viss, kas dzimtij par prieku vai bē̦dām, penātus priecināja un skumdināja Pūrs I, 107. pūķiene, ieraudzījuse čūsku nuosistu, priecināja bē̦rnus LP. VI, 521. "tad būsi vīrs par sevi", viņš priecināja Žibuli Aps. III, 15.

Avots: ME III, 391

žibēt

I žibêt Bielenstein LSpr. I, 443, U., Iw. n. FBR. VI, 52; Rothof n. FBR. VIII, 121, A. - Laitzen, Alswig, AP., Bauske, Bers., Dond., Gr. - Buschh., Grünw., Jummardehn, Kalnmuiža, Kegeln, Kokn., Kreuzb., Lems., Lenzenhof, Lis., Luttr., Memelshof, Meselau, N. - Laitzen, Nötk., N. - Peb., Renzen, Ronneb., Saikava, Salis, Schnehpeln, Segewold, Sessw., Siuxt, Stenden, Tirs., Vīt., -u, -ẽju, = zibêt; "pēkšņi parādīties acīs" Wessen.; von einer sehr schnellen Bewegung gesagt Schibbenhof, Üxküll u. a.: acis žibēt žin aiz dedzības Vīt. žibuošās, gribuošās actiņas Janš. Mežv. ļ. I, 109. rasiņa puķītēs žib Avots II, 6. žibē̦tāju sudrabiņu BW. 5777 var. iet, ka žib vien Schibbenhof. strādā tik ātri, ka ruokas žibēt žib Üxküll. Aus li. žibė̕ti "schimmern".

Avots: ME IV, 808

zibt

zibt, prs. zìbu oder zibstu resp. (PS.) zìbstu, prt. zibu,

1) schimmern
U.: zibs liesmiņa Juris Brasa 518. zibstuošie (könnte auch zu zibstît gehören!) sniega kristali Vēr. II, 453;

2) bestrahlt, geblendet werden wie vom Blitz
L.: man spuožā saulē zib acis PS. Subst. zibums, der Schimmer U.: acu zibums Druva II, 545. Zu li. žaĩbas "Blitz", žiẽbti "Feuer anmachen; ein wenig zu sehen vermögen", žiburỹs "etwas Leuchtendes", žibsnelė (Miežinis) "liesmiņa". Nach Uhlenbeck got. Wrtb. 177 weiterhin zu ae. càf "schnell, kühn" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 545); zur Bed. vgl. z. B. lat. coruscāre "schnell hin und her schwingen; flimmern". Vgl. auch die Notiz zu zaigulis.

Avots: ME IV, 718

žibt

II žibt, žibstu, žibu L., schnell benommen, betäubt werden St., U.; ohnmächtig werden, allmählich verlöschen Vīt.: slimnieks žiba, žiba pamazām, kamē̦r pa˙visam izžiba Vīt. Vgl. žeibt.

Avots: ME IV, 808

zistaks

zistaks "?": izlīdis Žibu Kriša kâ zistaks nuo saknes LP. VII, 903.

Avots: ME IV, 729