Paplašinātā meklēšana

atžirgt, (Nerft), intr., inch., sich erholen, zu sich kommen, munter werden, aufleben, erstarken: nuo bailēm Aps. VI, 16. vīrs daudzmaz atžirdzis Etn. III, 109. Kurzeme nav spējuse atžirgt nuo zviedru kaŗa SDP. VI, 68. Refl. -tiês, wieder zu sich kommen U.

Avots: ME I, 214

‡ I džìrgt ² Zvirgzdine, -gstu -gu, siechen, quienen, trostlos dahinleben: kam nav laba dzīve, džirgst vien. jau uotru gadu džirgst timā paš slimībā. džirgst vien luopeņi, - te pliks. nav kā paēst. Aus atžirgt abstrahiert?

Avots: EH I, 366

‡ *II džirgt, erschlossen aus nuodžirgt.

Avots: EH I, 366

iẽžirgts, ziemlich frisch, gesund.

Avots: ME II, 93

izžir̃gt, ‡

2) genesen
Heniņ.

Avots: EH I, 498

izžirgt ² , vergehen, das Bewusstsein od. Leben verlieren: bē̦rns raudādams tikkuo neizžirga Erlaa.

Avots: ME I, 833

nežir̃gts, nicht frisch, nicht munter, welk, schaff: jauns cilvē̦ks ar tīru, tikai drusku nežrgtu seju Saul.

Avots: ME II, 742

nùodžirgt Etn. IV, 161, = nuodzirkstît.

Avots: ME II, 782

sažir̃gt(iês), aufleben, zu Kräften kommen: nebē̦dājies! gan jau apvītušie stādiņi sažirgs; tiem vajag tikai sažirgties Smilten.

Avots: ME III, 799

sažir̃gt(iês), aufleben, zu Kräften kommen: nebē̦dājies! gan jau apvītušie stādiņi sažirgs; tiem vajag tikai sažirgties Smilten.

Avots: ME III, 799

žir̃gt C., Frauenb., Grünw., Siuxt, (mit ir̂ ) A. - Laitzen, AP., Geistershof, N. - Peb., N. - Schwanb., Selsau, (mit ìr ² ) Kl., Mar., (mit ir̂ ² ) Karls., = žirbt I Spr., Bers., Ermes, Fehteln, Kalnmuiža, Serben, Stockm., Vīt., Wandsen (häufiger in der Zsts. mit at-): viņš sāk jau žirgt Geistershof, Siuxt u. a. žirdzināju, kamē̦r sāka žirgt Vīt. žirgt jau viņš ir atžirdzis Kl.

Avots: ME IV, 811

žìrgtĩba ² Lös., die Gesundheit, Frische.

Avots: ME IV, 811

žìrgtns ² Gr. - Buschh., = žir̃gts, žirns.

Avots: ME IV, 811

žir̃gts Alschw., A. - Ottenhof, AP., Bauske, C., Dunika, Frauenb., Iw., Pankelhof, PS., Renzen, Ruj., Schnehpeln, Selg., Siuxt, Trik., Wolm., (mit ìr ² ) Adl., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Kl., Mahlup, Prl., Saikava, Selsau, frisch, munteŗ lebhaft Erlaa und Kurl. n. U., Memelshof: žirgts puisis Vēr. II, 54. žirgts sivē̦ns Frauenb. žirgts kumeļš ebenda. žirgts teļš Dunika. saimnieks izgulējies itin žirgts LP. III, 93. seja ir žirgta A. v. J. 1896, S. 220. kājas tup vēl žirgtākas Purap. Kkt. 15. žirgti suoļi Upītis St. 8. viņa gāja itin žirgti Vēr. II, 206. žirgts nuo acīm Meselau, gut sehend. satiksme ar Maz-Āziju ir tikusi žirgta Austr. - Subst. žir̃gtums, die Munterkeit, Lebhaftigkeit, Frische: radīja... jaunu dzīvību, jaunu žirgtumu A. XXI, 755. tas ne̦rviem nuolaupa visu žirgtumu A. v. J. 1896, S. 224. brūtgāns re̦dz tavu žirgtumu LP. V, 108. Vielleicht als ein Lituanismus (wegen des ž- für z-) nebst žirkls und žirns li. žirti zirkst(el)ēt" (bei Rīteris); zur Bed. vgl. die Notiz zu zibt II. Oder etwa (als ein Lituanismus) zur Wurzel von an. karskr "frisch, lebhaft" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 (wenn mit k- aus ide. g̑-)?

Avots: ME IV, 811, 812

atģeibt, ‡ Refl. -tiês Nigr., = atžirgt.

Avots: EH I, 144

‡ atģẽvelêtiês Dunika, Kal., = atžirgt, atģèibt 1 und 2. Aus li. atsigeivelėti dass. (in žemaitischer Aussprache).

Avots: EH I, 144

atjust (li. atjùsti), Refl. -tiês,

1) = atjẽgtiês, atžirgt Baltinov, Šķilbēni: pamuodies atjutuos, kur atruoduos Bers. vajadzēja labas dukas, lai atjustuos nuo raudām Festen. nevarēju tik viegli a., vai e̦smu kājās, vai murguoju ebenda.

Avots: EH I, 144, 145

atžir̃binât: sākām piedzē̦rušuo žirbināt un atžirbinājām tīri žirgtu Vīt.

Avots: EH I, 183

‡ atžirdzêtiês U. (unter žirdzēties), = atžirgt.

Avots: EH I, 183

kusls,

2): k. bērniņš, suvē̦ns Frauenb.; ‡

4) "žigls; žirgts" Siuxt: k. zirgs; ‡

5) "?": kuslām acīm Deglavs Rīga II, 1, 441. sievietes skatiens bija tik k. 2, 885.

Avots: EH I, 680

muĩdrs: "gudrs, izveicīgs" Ronneb.; "mundrs, jautrs, žirgts" Salis; "slaiks [vgl. smuidrs!]; čakls" (mit ùi ² ) Sauken; "flink" (mit ui ) Aahof.

Avots: EH I, 829

niprums U., ņiprums, die Hurtigkeit, Munterkeit: spē̦ka gaduos viņam piemita jaunekļa jautrs ņiprums Vēr. II, 277. žirgtums un ņiprums pama˙zītēm sāka zust Blaum.

Avots: ME II, 745

ņir̂bêt [auch Lis.], -u, -ẽju, intr., sich rasch bewegen, zucken, flimmern, schillemd glänzen: ņirb kājas krustiski, gar zirgu zirgam ejuot Sudr. E. ņirbēju pļavā kâ taurenītis mazs Kārst. gar abām pusēm ņirb gaŗām me̦lni stāvi AU. strautiņš ņirbēja un čurkstēja uz leju A. XII, 507. saules stari ņirbēja zilā gaisā A. XX, 952. šķē̦pi gaisā ņirbuot staruo, die Piken blinken flimmemd in der Luft Rainis. sniegs ņirb un vizuļuo A. XIV, 1, 32. ņirbēt ņirbēja zemenes Egl. kuoki, krūmi, mājas, viss kâ ņirbēt ņirb, gaiši apspīdē̦ts Tēv. viņam acis ņirbēja A. XVIII, 324. viņa ada, ka ņirb vien Etn. IV, 161. tad viņš suoļuoja ar īsiem, žirgtiem, ņirbuošlem suohšiem A. XII, 722. dzīvības strāva izdalās par visu manu augumu ņlrbuošiem vilnīšiem Vēr. I, I036. [kāpuostu Mārā kāpuostu kubuls ņirbuot ar kāpuostu sēklām Tirsen.]

Avots: ME II, 902

I rùosîtiês,

1): kukaiņi ... žirgti ruosījās gaišajā pasaulē Vindedze 3.

Avots: EH II, 392

skaĩdrs,

1): skaidri de̦g Dond. n. IMM. 1932 I, 21. ja maizes kukulis - paklapējuot tā apakšgaruozu - skaidri dun, tad maize ir izce̦pusi Linden in Kurl.;

2): tādi re̦ti, skaidri (undicht)
linīši Salis. tā zâle aug, kur tāds skaidrāks Iw. "skaidrāks linums. ja vada acis lielākas" ME. III, 864 zu verbessern in "linums ir "skaidrāks", ja vada acis ir lielākas":

3): s. trauks, ūdens Iw. skaidras drānas Behnen. lietus ūdenī drēbēs tiek tīras un skaidras Seyershof. senāk sētiņa bij skaidra: tad te nebij tādu arklu u. c. Grob. skaidras auzas ebenda. skaidri rudzi VL. aus Kal. FBR. IX, 113. skaidru (tādu, kam nav zaru) kuociņu paņēma grābekļa kātam Frauenb. divas bildes (=lugas ainas) nuorakstītas skaidrā (in Reinschrift)
Blaum. Raksti XI, 14 (1938), 47. istabu skaidri izslaucīt Strasden;

4): skaidri (sicher, glaublich)
kuo stāstīt Kaltenbr. skaidri (ganz) pliks Grenzh. n. FBR. XII, 19. skaidri dulls Behnen. viņš atnāca skaidri tukšā Strasden. viņiem nuodega viss skaidri Strasden. jūs e̦sat skaidri kâ muļķi Linden in Kurl. mušas ē̦d cūkām muguru skaidri vai pušu Salis. skaidri tâ kâ ubags Sonnaxt. skaidri slims Frauenb. liniem lapiņas skaidri nuobirst, kad ienākas ebenda;

5): tu neesi vairs skaidrā Gr.-Buschh.;

6): skaidra runa un darīšana Frauenb.; ‡

7) "dzirdīgs, ve̦se̦ls" Kand.: skaidras ausis; "veselīgs, žirgts; garīgi normāls" Seyershof: kas tāds skaidrāks, spirgāks, tas teļš labāks turēšanai. pēc grūtas slimības viņš tāds apmulsies, - nav vairs tāds s.; ‡

8) "seine Arbeiten ordenflich, gescbickt und rasch machend"
BielU.: s. clivē̦ks. Subst. skaĩdrums, ‡

2) eine freie, reine Stefle (ein solcher Ort, Platz):
pāri bridu par upīti par tuo pašu skaidrumiņu BW. 10495 var. metu makšķeri skaidrumuos starp zâli Jauns. Raksti V, 364.

Avots: EH II, 497

sprikstêt (auch mit -gst- geschr.) Wid., Mar., Saikava, sprikšêt U., sprikšķêt Wid., -u, -ẽju, prasseln, knistern; sprühen (eig. u. fig.); spritzeln; weinen Mar.: uogles sākušas lē̦kāt un sprikstēt LP. V, 5. liesma sprikst un trīc MWM. X, 213. zvaigžņu dzirkstēm sprikstuot IX, 534. acis sprikst (auch C., Mar., Wenden, Schujen, Nötk.) kâ dzirkstis nāktī A. Upītis J. 1. 1. puisē̦ns pārnāca nuo lauka sprikstuošām acīm Saikava. līksmē sprikstēja acīs Vselis Trīs laimes. jautrība . . . dzīvi sprikstēja A. v. J. 1898, 7, 32. aiz žirgtības un veiklības sprikstēja vien Pē̦rkuoņdē̦ls. nebēdīgi sprikstēja meitenes valuoda Veselis Netic. Tuoma mīlest. 17. nuo viņa mutes sprikstēja siekalas un atkre̦kuojumi 114. sprikstini, voi beigsi sprikstēt (= raudāt)! Mar. n. RKr. XV, 137. Zu spridzêt (wenn mit ks aus gs) resp. sprikans; vgl. auch prikš(ķ)êt.

Avots: ME III, 1019, 1020

žerns Mar., ein munterer, geschickter Knabe; žèrns ² (sic!) Mahlup, = žirns, žirgts, munter, lebhaft.

Avots: ME IV, 804, 805

žirbinât, fakt. zu žirbt I, einen Ohnmächtigen wieder zu sich bringen U., Vīt., beleben, munteŗ frisch machen Vīt.: piedzēris kâ mutulis; sākām žirbināt un atžirbinājām gan tīri žirgtu Vīt. žirbināt luocekļus Aus. I, 111.

Avots: ME IV, 811

žirdzinât U., AP., Vīt., fakt. zu žirgt, munteŗ frisch machen, beleben: tik ilgi žirdzināju, kamē̦r atžirga gan Vīt.

Avots: ME IV, 811

zir̂kles (li. žìrklės "die Schere") Baltinow n. FBR. XI, 125; Eversmuiža n. FBR. VI, 32; Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 79; Mar. n. RKr. XVII, 124; Sussei n. FBR. VII, 132; Pas. I, 384 (aus Rositten), Aiviekste, Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Gaigalava, Gotthardsberg, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Kaltenbrunn, Kalzenau, KatrE., Kārsava, Kl., Kokn., Lubn., Meiran, N. - Schwanb., Oknist, Saikava, Selsau,Semershof, Sessw., Stomersee, Stockm., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, zir̂kles ² Alschw., Dunika, Schnehpeln, zirkles Mag. XIII, 2, 45, Spr., Memelshof, Pilda, Sonnaxt, auch Sg. zirkle L., Stenden n. Bielenstein Holzb. 370, zirkls St., (mit ir̂ ² ) Bl., zirklas (?) U. (unter cirklas), = dzir̂kles, die Schafschere (Abbild. s. Bielenstein Holzb. 370); eine Schneiderschere Spr.: patrin zirkles! šitās pa˙visam negriêž Saikava. Am ehesten nach Sommer Balt. 178 und Būga KSn. I, 262 f. (s. auch Thomsen Beröringer 247 und Niedermann Glotta XIX, 4) zu li. žer̃gti, išžirgti "(Beine) spreizen" (mit -kl- aus -gkl- < -gtl-). Anders (zu lat. furcula u. a.) Niedermann IF. XV, 104 ff., ("vielleicht") Biosacq Dict. 932, Walde Vrgl. Wrtb. I, 629 u. a.

Avots: ME IV, 728

žir̃kls Palzmar, = žir̃gts, geschickt, gewandt (mit ìr ² ) Meselau, (mit ir̃ ) "ve̦se̦ls un veikls" Bauske: Natāle tapa žirkla Blaum. Pie skala ug. 97. žirklākas acis Aps. III, 4. - Subst. žir̃klums AP., Palzmar, (mit ìr ² ) Meiran, = žir̃gtums Aiviekste, Kalnmuiža, Lubn.; Beweglichkeit, Gewandthei (mit ìr ² ) Adl., Druw., Golg., Meselau, N. - Schwanb., Stom., Tirs.: uzpurinātais žirklums un ņiprums Blaum. Pie skala ug. 102. Vgl. die Notiz zu žirgts.

Avots: ME IV, 812

zvĩŗš (Subst. od. Adj.?) "kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts mazs bē̦rns" Frauenb.

Avots: ME IV, 781