žirbināt

žirbinât, fakt. zu žirbt I, einen Ohnmächtigen wieder zu sich bringen U., Vīt., beleben, munteŗ frisch machen Vīt.: piedzēris kâ mutulis; sākām žirbināt un atžirbinājām gan tīri žirgtu Vīt. žirbināt luocekļus Aus. I, 111.

Avots: ME IV, 811