Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žirns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žirns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

žirns

žir̃ns AP., (mit ìr 2 ) Adl., Golg., Laitzen, Lubn., = žir̃gts Segew.; gewandt, mit schnellem Auffassungsvermögen A. - Latzen; "manīgs" Golg.: žirns zē̦ns A. - Laitzen. slimnieks šuodien jau tāds žirns AP. es biju tāda žirnāka N. - Laitzen.

Avots: ME IV, 812

Šķirkļa skaidrojumā (3)

žerns

žerns Mar., ein munterer, geschickter Knabe; žèrns 2 (sic!) Mahlup, = žirns, žirgts, munter, lebhaft.

Avots: ME IV, 804, 805

žirgts

žir̃gts Alschw., A. - Ottenhof, AP., Bauske, C., Dunika, Frauenb., Iw., Pankelhof, PS., Renzen, Ruj., Schnehpeln, Selg., Siuxt, Trik., Wolm., (mit ìr 2 ) Adl., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Kl., Mahlup, Prl., Saikava, Selsau, frisch, munteŗ lebhaft Erlaa und Kurl. n. U., Memelshof: žirgts puisis Vēr. II, 54. žirgts sivē̦ns Frauenb. žirgts kumeļš ebenda. žirgts teļš Dunika. saimnieks izgulējies itin žirgts LP. III, 93. seja ir žirgta A. v. J. 1896, S. 220. kājas tup vēl žirgtākas Purap. Kkt. 15. žirgti suoļi Upītis St. 8. viņa gāja itin žirgti Vēr. II, 206. žirgts nuo acīm Meselau, gut sehend. satiksme ar Maz-Āziju ir tikusi žirgta Austr. - Subst. žir̃gtums, die Munterkeit, Lebhaftigkeit, Frische: radīja... jaunu dzīvību, jaunu žirgtumu A. XXI, 755. tas ne̦rviem nuolaupa visu žirgtumu A. v. J. 1896, S. 224. brūtgāns re̦dz tavu žirgtumu LP. V, 108. Vielleicht als ein Lituanismus (wegen des ž- für z-) nebst žirkls und žirns li. žirti zirkst(el)ēt" (bei Rīteris); zur Bed. vgl. die Notiz zu zibt II. Oder etwa (als ein Lituanismus) zur Wurzel von an. karskr "frisch, lebhaft" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 (wenn mit k- aus ide. g̑-)?

Avots: ME IV, 811, 812