žirns

žir̃ns AP., (mit ìr ² ) Adl., Golg., Laitzen, Lubn., = žir̃gts Segew.; gewandt, mit schnellem Auffassungsvermögen A. - Latzen; "manīgs" Golg.: žirns zē̦ns A. - Laitzen. slimnieks šuodien jau tāds žirns AP. es biju tāda žirnāka N. - Laitzen.

Avots: ME IV, 812